Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Skolēnus vairs nedrīkstēs ēdināt ar frī kartupeļiem, cīsiņos jābūt vismaz 70% gaļas 9

Skolu un bērnudārzu ēdienkartēs turpmāk vairs nedrīkstēs iekļaut frī kartupeļus un piedevās piedāvāt kečupu vai majonēzi, savukārt cīsiņiem, sardelēm un citiem gaļas izstrādājumiem būs jāsatur vismaz 70% gaļas.

To paredz valdībā otrdien apstiprinātie Veselības ministrijas (VM) priekšlikumi bērnu ēdienkartes uzlabošanai.Bērnudārzos un skolās bērniem nevarēs pasniegt frī kartupeļus, kartupeļu kroketes un citus eļļā vārītus un analogus pārtikas produktus, mehāniski atdalītu gaļu, majonēzi, kečupu, tomātu mērci, krējuma izstrādājumus piedevu veidā, pasniedzot ēdienu (ēdienu gatavošanā majonēzi, kečupu, tomātu mērci ir atļauts izmantot).Tāpat skolu un bērnudārzu ēdienkartēs nedrīkstēs iekļaut konditorejas izstrādājumus, kuru sastāvā ir daļēji hidrogenēti augu tauki.Tādi paši ierobežojumi attieksies arī uz 18 gadu vecumu nesasniegušiem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas centru klientiem un mazajiem slimnīcu pacientiem.1.–4.klašu skolēnu ēdināšana būs jāorganizē saskaņā ar komplekso pusdienu ēdienkarti, bet 5.–12.klašu skolēniem – saskaņā ar komplekso pusdienu ēdienkarti vai izvēles ēdienkarti. Izvēles ēdienkartē būs jānorāda ēdienu enerģētiskā vērtība (kcal) un uzturvērtība.Gaļas izstrādājumus (piemēram, desas, cīsiņus, sardeles), žāvētus, kūpinātus, sālītus gaļas un zivju produktus, gaļas un zivju konservus, rūpnieciski ražotus pelmeņus, belašus, saldētas rūpnieciski ražotas kotletes un frikadeles, zivju pirkstiņus, kalmāru gredzenus, burgerus izglītojamo uzturā varēs iekļaut tikai tad, ja tie satur vismaz 70% gaļas vai 60% zivju, nesatur pārtikas piedevas – garšas pastiprinātājus (E620–E650) un krāsvielas, mehāniski atdalītu gaļu un izejvielas, kas ražotas no ģenētiski modificētiem organismiem.Sāls daudzums šajos produktos nedrīkstēs pārsniegt 1,25 gramus uz 100 gramiem gaļas produkta un 1,5 gramus uz 100 gramiem zivju produkta.Turklāt šos pārtikas produktus bērnu uzturā drīkstēs iekļaut ne biežāk kā reizi nedēļā.Savukārt katru dienu bērnu ēdienkartē būs jāiekļauj pārtikas produkti, kas bagāti ar saliktajiem ogļhidrātiem (piemēram, rupjmaize, vārīti kartupeļi vai kartupeļu biezenis, vārīti griķi, rīsi vai citi putraimi, graudaugu pārslas, makaroni); dārzeņi, augļi vai ogas, tostarp svaigā veidā (piemēram, dārzeņu salāti, dārzeņu zupa, svaigs auglis, kompots); olbaltumvielām bagāti pārtikas produkti (liesa gaļa, putnu gaļa, zivis (fileja), olas, biezpiens, pākšaugi); piens vai piena vai skābpiena produkti.Zivis ēdienkartē būs jāiekļauj vismaz reizi nedēļā.Noteikumos paredzēts arī minimālais šo produktu daudzums, kas nedēļas laikā jāiekļauj ēdienkartē, kā arī ieteicamais uzņemto kaloriju skaits katrā ēdienreizē, kas atšķiras dažāda vecuma bērniem.Ēdiena gatavošanā nevarēs lietot margarīnu (izņemot margarīnu, kas nesatur daļēji hidrogenētus augu taukus), vairākkārt karsētas un pārkarsētas taukvielas, krējuma izstrādājumus, buljona un zupu koncentrātus, sausos ķīseļa koncentrātus, ātri pagatavojamas kartupeļu biezputras (pusfabrikātus), augu eļļu, kas ir ražota no ģenētiski modificētām izejvielām.VM uzsver, ka līdzšinējais precīzu kritēriju trūkums ēdināšanai izglītības iestādēs var radīt situāciju, ka izglītības iestādes, ārstniecības iestādes vai sociālās institūcijas ēdienreižu uzturvērtība ir pārāk maza vai pārāk liela, kas veicina nesabalansēta uztura (daudz tauku, maz olbaltumvielu) lietošanu.Tas savukārt ietekmē bērnu veselības stāvokli – ķermeņa masa var būtiski palielināties vai samazināties, radot risku saslimt ar infekcijas un neinfekcijas slimībām. Nepietiekama olbaltumvielu uzņemšana kavē augšanu un attīstību, samazinās organisma pretošanās spējas slimībām. Pareizās proporcijās cilvēka uzturā ir nepieciešami arī ogļhidrāti un tauki, kas ir svarīgi dažādām dzīvības norisēm, vitamīni un minerālvielas ir nepieciešami vielmaiņas bioķīmiskajās reakcijās. Nepietiekams minerālvielu un vitamīnu daudzums uzturā izraisa dažādas veselības problēmas: augšanas un attīstības apstāšanos, kavētu brūču dzīšanu, samazinātu spēju pretoties infekcijām, mazasinību un citas sekas.

Pievieno komentāru

Komentāri 9

Bingo

Interesanti kā tad bērni dzīvoja tad kad nebija čipsu,kartupeļu frī,kečupa,majonēzes?Goda vārds nemira badā,pat atceroties padomju laiku produktu klāstu.Es neatceros nevienu bērnu kurš būtu slimojis ar gastrītu,nerunājot jau par tik katastrofālu aptaukošanos.Tagad bieži redzu ka viens otrs sīcis atgādina speķa cūcēnu.

pirms 7 gadiem, 2012.03.13 20:30

br

Tad jau skolas ēdnīcām būs hrahs, jo skolēni jau ēd tikai frī kartupeļus.

pirms 7 gadiem, 2012.03.13 16:40

sartas

Vēl šajos noteikumos laba ziņa - Ja izglītojamam ir ārsta apstiprināta diagnoze
(piemēram, celiakija, cukura diabēts, pārtikas alerģija), kuras dēļ ir
nepieciešama uztura korekcija, izglītojamam tiek nodrošināta
atbilstoša ēdināšana".

pirms 7 gadiem, 2012.03.13 16:27

Aija

Svarīgi būtu, lai nelieto vecas vairākkārt izmantotas eļlas!!!

pirms 7 gadiem, 2012.03.13 15:55

njaa

tad pusdienäs büs tikai putras un rupjmaize, jo kas par täm veseliigajäm pusdienäm büs speejiigs samaksät

pirms 7 gadiem, 2012.03.13 15:17

o-ho

eu, resnais parādi to tirgu, kur šodien par 2 latiem var nopirkt pāris kg gaļas

pirms 7 gadiem, 2012.03.13 14:56

Beidzot

un cerams, ka tas tiks arī ievērots. Varbūt arī ražotāji beidzot pārtrauks likt visur tās kaitīgās vielas.

pirms 7 gadiem, 2012.03.13 13:56

Resnais

pilnīgas muļķības. Augošs bērns visu pārstrādā, izskrienās pa āru un tā. Mūsdienās reti kurās cīsiņās vispār ir gaļa. Labāk nopērc tirgū pāris kg gaļas par 2 latiem un ēd 2 dienas, nekā ēstuvē viena karbonāde maksā apmēram tikpat.

pirms 7 gadiem, 2012.03.13 13:31

Jelgava