Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Šodien Latvijā svin Mārtiņa dienu

Mārtiņi latviešu gadskārtu paražās ir svinama diena, un tā iezīmē rudens beigas un ziemas sākumu.

Aprakstos par folkloru sastopami dažādi svētku nosaukuma - Mārtiņu vai Mārtiņdienas - skaidrojumi. Nepārprotami ir tas, ka gadskārtu svinamās dienas vienmēr ir bijušas ciešā sakarā ar zemkopju darba secību, kuru noteica attiecīgā gadalaika dabas apstākļi. Mārtiņi noslēdza garu un smagu darba posmu, kas sākās ap Jēkabiem ar rudzu pļauju un tad turpinājās pēc Miķeļiem, padarot atlikušos rudens darbus, kamēr zeme nav aizgājusi pie miera.Līdz Mārtiņiem bija jābeidz rudens aršana un kulšana, lai nosvinētu arī apkūlības. Pēc Mārtiņiem beidzās arī pieguļas un ganu laiks. Par darbiem, kas jāpadara līdz Mārtiņiem, stāsta daudzi latviešu ticējumi.Līdz Mārtiņiem jāapar zeme, jo pēc Mārtiņdienas tā dodas atpūtā, ja to traucē miera periodā, tad nākamajā gadā nav gaidāma nekāda raža. Pēc Mārtiņdienas nejāj pieguļā, jo tad zirgus plēš vilki, kam šai laikā atļauts darīt, ko grib.Arī par laika vērojumiem Mārtiņdienā stāsta daudzi ticējumi. Piemēram, ja Mārtiņos sniegs uz jumtiem, būs gara ziema. Ja Mārtiņdiena ir miglaina, tad ziema būs silta. Ja Mārtiņa diena ir jauka un skaidra, tad ziemā būs liels sals, ja Mārtiņa dienā salst, tad ap Ziemassvētkiem būs silts laiks, vai ja Mārtiņos zosis pa ledu iet - Ziemassvētkos tās peldēs pa ūdeni.Dainās tiek minēts, ka Mārtiņu galdā celti plāceņi, medus, alus, dažādi gaļas ēdieni un, protams, Mārtiņu gailis.Mārtiņdienai raksturīga arī zīlēšana, kad jaunās meitas varēja uzzināt sava nākamā vīra izskatu.Ar Mārtiņiem sākās budēļos iešana, kas turpinājās visu ziemu līdz pat Meteņiem. Budēļos ejot, cilvēki ar pārģērbšanos attēlo dažādus zīmīgus cilvēkus, dzīvniekus, meža zvērus vai lietas. Budēļu vidū parasti redzama garā sieva, mazais vīriņš, kaza, dzērve, vilks, lācis, dzirnas, labības statiņš un citi.Budēļi sāk savas gaitas Mārtiņos, iedami no sētas uz sētu, svētību nesdami, un tāpēc visur gaidīti. Katrā sētā viņi ierodas ar jautriem priekšnesumiem, dejām, rotaļām un dziesmām, par ko saņem no saimnieces cienastu.Kā liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Personvārdu datubāzes informācija, šogad Mārtiņos vārda dienu svin 13 267 Mārtiņi, no kuriem 90 dzimuši šajā gadā. Rīgā dzīvo 2952 Mārtiņi, Rīgas apkārtnē - 1432, bet neskaitot Rīgu un tās apkārtni, visvairāk Mārtiņu dzīvo bijušā Cēsu rajona teritorijā - 599.

Pievieno komentāru

Jelgava