Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

“Staburadzieši” prasa 1949. gada 25. marta deportācijas iekļaut vides objektā “Laika rats” (FOTO)

Tradicionālajā piemiņas brīdī, atceroties 1949. gada 25. marta deportācijas, Svētbirzī pie memoriāla pulcējās ap simt jelgavnieku, tostarp arī politiski represēto biedrības “Staburadze” dalībnieki, no kuriem vairāki ir cietuši tieši šajās komunistiskā režīma represijās. Sapulcējušos uzrunāja Jelgavas pilsētas un novada un Ozolnieku novada vadības pārstāvji, kā arī pensionētais LLU profesors Jānis Ābele. Viņš aicināja neaizmirst dzīvos un vientuļos, vecumā nespēcīgos politiski represētos.

Ar izjustu runu pie pašvaldības klātiem galdiem viesnīcā “Zemgale” uzstājās “staburadziete” pensionēta matemātikas skolotāja Laura Žeime: “Politiski represēto apvienības mājaslapā sākumā bija moto, ko es gribu norunāt: “Mūs visus lauza pārspēks. Nesalauza. Mūs atrāva Latvijai un nicināja. Mēs atgriezāmies un kalpojām tai.” Lai mums veselība un spars tai kalpot arī turpmāk!”

Sarīkojuma gaitā ironisku repliku izteica 1949. gadā no Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta deportētais Mārtiņš Jākobsons. “Uz kādu kaktu ballīti tad mēs esam sanākuši?! Nekas taču svarīgs vismaz Jelgavā 1949. gada 25. martā nenotika,” sacīja možais vīrs. Tālāk sekoja viņa skaidrojums, ka par godu Latvijas simtgadei topošajā vides objektā, ko gatavo tēlnieks Kārlis Īle un kur iedzīvotāji bija aicināti iesūtīt, viņuprāt, Latvijas simtgades svarīgākos notikumus Jelgavā, nav paredzēts iezīmēt šo datumu. “Kad es domē teicu, ka tas ir svarīgi, man atbildēja, ka iesnieguma termiņš ir nokavēts. Varbūt ar “Staburadzes” atbalstu varam panākt to, ka 1949. gada 25. martu tomēr ieraksta,” teica M.Jākobsons.

Klātesošā pašvaldības pārstāve Līga Klismeta nekavējoties sazinājās ar Jelgavas muzeja vadītāju Gitu Grasi un tūlīt arī “staburadziešiem” atbildēja, ka vēl nekas nav nokavēts, un ārpus kārtas “Staburadze” var sniegt savu priekšlikumu. M.Jākobsons ieteica ierakstīt sekojošo: “1949. gada 25. martā notika lielākā masveida deportācija, pēc kuras sākās veiksmīga lauksaimniecības kolektivizācija, jo visi budži bija izvesti, un pārējie nobijušies stājās kolhozā.”


Foto: Gaitis Grūtups. Vairāk par Komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumu lasiet 29. marta “Zemgales Ziņās”.

Pievieno komentāru

Jelgava