Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Straujuma: tiešmaksājumu aprēķināšanā ir jābalstās uz objektīviem kritērijiem

Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības tiešmaksājumu aprēķināšanas sistēmai ir jābalstās uz objektīviem, pašreizējo situāciju raksturojošiem kritērijiem, otrdien tikšanās laikā ar Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Ivaru Godmani uzsvēra zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Zemkopības ministrijas (ZM) Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece aģentūrai BNS norādīja, ka ministre tikās ar Godmani, lai pārrunātu Latvijas iespējas vēl uzstājīgāk prasīt taisnīgus tiešos maksājumus lauksaimniekiem ES nākamajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020.gadam.Straujuma EP deputātu informēja, ka ZM visu līmeņu sarunās par ES daudzgadu budžetu nākamajam plānošanas periodam uzsver un prasa, ka tiešo maksājumu aprēķināšanas sistēmai ir jābalstās uz objektīviem, pašreizējo situāciju raksturojošiem kritērijiem, tādiem kā lauksaimniecībā izmantojamā zeme, iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, izmaksas lauksaimniecības zemes saglabāšanai, tostarp darbaspēka izmaksas, lauksaimniecības tehnikas izmaksas un amortizācija, degvielas izmaksas.«Jāņem vērā, ka gan ar pašreizējiem tiešajiem maksājumiem, gan tiem, kādus pašlaik piedāvā EK, Latvijas lauksaimnieki ir nostādīti nevienlīdzīgos konkurences apstākļos,» sacīja zemkopības ministre un atgādināja Latvijas mērķi ‒ lai tiešie maksājumi būtu taisnīgi un objektīvi visiem ES lauksaimniekiem, ir jānosaka minimālais tiešo maksājumu līmenis vismaz 80% apmērā no ES vidējā, kas ir jāsaņem ikvienai ES dalībvalstij jau no 2014.gada.Savukārt Godmanis atzina, ka pašreizējais Eiropas Komisijas (EK) priekšlikums par tiešmaksājumiem lauksaimniekiem pēc 2013.gada, atbilstoši kuram Latvijas lauksaimniekiem joprojām būs viszemākie tiešie maksājumi, ir neracionāls un nepamatots un ir balstīts vienīgi uz EK politiskiem apsvērumiem.EP deputāts uzsvēra, ka viens no būtiskiem argumentiem par labu Latvijas prasībai palielināt mūsu valsts lauksaimniekiem tiešos maksājumus ir apstāklis, ka Latvija atšķirībā no citām ES dalībvalstīm visu laiku ir godīgi pildījusi savas saistības. «Kritiku neiztur arī citu ES dalībvalstu bažas, ka, palielinot Latvijas lauksaimniekiem tiešos maksājumus, Latvijas lauksaimnieki ar konkurenci apdraudēs dalībvalstu lauksaimniekus,» teica EP deputāts.Jau vēstīts, ka Eiropas Komisijas pērn 12.oktobrī publiskotais piedāvājums KLP pēc 2013.gada paredz, ka Latvija arī 2020.gadā saņems vismazākos maksājumus Eiropā, un Latvijas lauksaimnieki ir ļoti neapmierināti ar šo priekšlikumu.Tiešmaksājumu izlīdzināšana lauksaimniekiem ir viena no Latvijas prioritātēm ES daudzgadu budžetam 2014.–2020.gadam.

Pievieno komentāru

Jelgava