Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Teritoriju applūšanu gar Lielupi prognozē vien pie Staļģenes

Ledus iešana Kurzemes un Zemgales upēs sāksies marta vidū, bet Latgales un Vidzemes upēs - marta izskaņā, liecina jaunākās Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) prognozes.

Augstākais ūdens līmenis Kurzemes un Zemgales upēs gaidāms laika periodā no 16. līdz 22.martam, Vidzemes upēs Aiviekstē, Lielajā Juglā un Ogrē - marta beigās, bet Amatā, Gaujā un Salacā - aprīļa sākumā. Savukārt Daugavā augstākais ūdens līmenis prognozēts tikai aprīļa vidū.Pašreizējās prognozes liecina, ka pali būs mazāki nekā parasti, ūdens līmenis vairumā upju nepakāpsies tik augstu kā pērn un aizpērn, tomēr vietām gaidāma ledus sastrēgumu veidošanās un zemāko teritoriju applūšana.Ledus sastrēgumi Daugavā ar lielāko varbūtību var veidoties pie Pļaviņām, tādēļ plūdi apdraud Pļaviņu pilsētas piekrastes daļu un labo Daugavas krastu Aiviekstes ietekas rajonā. Kā liecina iepriekšējo gadu pieredze, ledus masām ienākot Pļaviņu ūdenskrātuvē, ūdens līmenis pie Pļaviņām var celties pat par trīs līdz četriem metriem.Daugavā ledus sastrēgumu veidošanās iespējama arī lejpus Daugavpils pie salām Līksnas - Nīcgales posmā un Jēkabpils - Pļaviņu posmā, it īpaši pie Sakas salas lejasdaļas, jo ledus biezums pie Prižiem un Ādmināniem februārī sasniedza 57-77 centimetrus. Turklāt pie Prižiem ir līdz pusotram metram augsti torosi, savukārt pie Ādmināniem zem ledus vietām ir 1,2 metrus biezs vižņu slānis.Arī Vidzemes upēs iespējama ledus sastrēgumu veidošanās un palieņu applūšana. Gaujas lejtecē zemāko teritoriju applūšanu var izraisīt ledus sastrēgumi pie Ādažiem un Carnikavas novadā. Sastrēguma veidošanās iespējama arī Ogres lejtecē, jo Ogres pilsētas robežās februāra beigās ledus bija 27-48 centimetrus biezs, pie gājēju tilta zem ledus saglabājās vairāk nekā metru biezs vižņu slānis.Lielupē ledus sastrēguma veidošanās un zemāko vietu applūšana ar nelielu varbūtību iespējama pie Staļģenes, savukārt Ventā - lejteces posmā. Gaidāms, ka Kurzemes un dažu Zemgales upju notece martā un aprīlī būs mazāka nekā šā gada februārī, tāpēc ledus iešanas laikā bīstami ledus sastrēgumi Kurzemē un Zemgalē, visticamāk, neveidosies.LVĢMC informē, ka šīs prognozes, tuvojoties paliem, tiks precizētas. Gaidāms, ka laikapstākļi martā veicinās pakāpenisku ledus un sniega kušanu, tādējādi mazinot plašu palu draudus. Turklāt sniega sega Latvijā ir mazāka nekā iepriekšējos divos gados, daudzviet Kurzemē un Zemgalē sniegs jau praktiski nokusis. Tiesa, ledus biezums Daugavā, Gaujā un Lielupē pārsvarā ir 6-14 centimetrus lielāks par ilggadējo vidējo rādītāju.

Pievieno komentāru

Jelgava