Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Tiesa līdz novembrim atliek «Latvijas piena» prasības pret «Preiļu siera» vadītāju izskatīšanu

Šodien Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa vēl neizskatīja SIA «Latvijas piens» prasību pret AS «Preiļu siers» vadītāju Jāzepu Šnepstu par cieņas un goda aizskaršanu, vainojot zemnieku kooperatīvu naudas atmazgāšanā.

Kā aģentūra LETA uzzināja tiesā, lietas izskatīšana atlikta līdz 22.novembra plkst.14. Šodien attaisnojošu iemeslu dēļ uz tiesas sēdi nebija ieradies atbildētājs, tādēļ arī to nācās atlikt.Prasība tiesā iesniegta saistībā ar Latvijas piensaimnieku centrālās savienības pārstāvja «Preiļu siera» vadītāja Šnepsta publiskajiem izteikumiem pērn 15.martā, kad viņš apgalvoja, ka «Latvijas piena» jaunbūvējamā piena rūpnīca Jelgavā ir «naudas atmazgāšanas projekts, kam nav sasaistes ar reālo ražošanu un pienesumu piena industrijā».Kā biznesa portālam Nozare.lv norādīja «Latvijas piena» pārstāve tiesā, advokātu biroja «Grūbe un Strautiņš» zvērināta advokāte Anete Bergmane, atceltā tiesas sēde apliecinot, ka atbildētājs mēģina novilcināt strīda izskatīšanu.«Pret uzņēmumu izteiktie konkurentu apvainojumi ir neloģiski un nepamatoti. To apliecina šodien atliktā tiesas sēde. «Preiļu siera» pārstāvis neieradās uz tiesas sēdi, aizbildinoties, ka neesot paspējis sagatavoties un iesniegt pierādījumus. Argumentus, kāpēc pierādījumi nav iesniegti, kaut gan «Preiļu siers» tos solīja iesniegt jau 2011.gada 6.jūnijā, tiesa nesaņēma. Šāda rīcība ir raksturīga atbildētājiem, kas mēģina novilcināt strīda izskatīšanu tiesā,» norādīja Bergmane.Kā ziņots, «Latvijas piena» dibinātāji ir piensaimnieku kooperatīvi «Trikāta KS», «Dzēse» un «Piena partneri KS» 10,4 miljonus latu vērtās rūpnīcas pamatakmens tika likts pērn 28.septembrī. Kooperatīva 600 biedru līdzfinansējums ir viens miljons, kredīts - aptuveni 6,5 miljoni latu, bet Eiropas Savienības fondu finansējums - aptuveni trīs miljoni latu, savukārt valsts garantētais atbalsts ir pieci miljoni latu. Piena pieņemšanas un pasterizācijas jauda būs 250 tonnas vienā maiņā, sieru ražošanas jauda būs no 500 līdz 600 tonnām mēnesī.Pret projektu asi protestēja Latvijas piensaimnieku centrālā savienība, norādot uz projekta attīstītāju vēlmi vēl vairāk sadrumstalot Latvijas piena tirgu, kurā patlaban darbojas 38 pārstrādes uzņēmumi.

Pievieno komentāru

Jelgava