Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Vakar visā ES notika pastiprināti ceļu policijas reidi (FOTO) 3

Diena bez ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušajiem un smagi ievainotajiem cilvēkiem. Šāds ambiciozs mērķis bija 19. septembrī visās ES dalībvalstīs rīkotajai ceļu policistu kampaņai “EDWARD”. Tajā iesaistījās arī Valsts policijas Jelgavas iecirkņa policisti. Trešdienas rītā reidā kopā ar policistiem Māri Utānu un Vadimu Dobelnieku izbrauca arī zz.lv.

Bez starpgadījumiem netrafarētais policijas auto trešdienas rītā pirms deviņiem, braucot pa Dobeles šoseju, nokļuva līdz 6. līnijai. Jau vismaz gadus piecus šosejas krustojumā ar līniju stāv četrkantīga zīme “30 kilometru stundā ātruma zona”. Aizbraucot līdz autobusa galapunktam Bemberiem, policijas patruļai pretējā virzienā garām nominās tikai viena disciplinēta velosipēdiste, kas, neskatoties uz saulaino rītu, velosipēda priekšgalā bija ieslēgusi brīdinošu spuldzīti. Likās, ka šajā stundā, kad cilvēki jau devušies uz darbu vai skolām, klusā pilsētas nomalē, kur nav neviena veikala vai uzņēmuma un līnijas abās pusēs stāv tikai dārzos ieaugušas privātmājas, ceļu policistiem īsti nav ko darīt. Taču pārdesmit sekunžu vēlāk posmā starp Bumbieru ceļu un Dobeles šoseju policisti fiksēja “sitroenu”, kas no pilsētas centra puses brauca ar ātrumu 48 kilometri stundā. Pāris minūšu vēlāk līdzīgu pārkāpumu izdarīja vēl viens autovadītājs.

Saskaņā ar statistikas datiem, katru diennakti ES valstīs kopā ceļu satiksmes negadījumos iet bojā ap 70 cilvēku.

Pērn Latvijā uz ceļiem gāja bojā 134 cilvēki, kas ir mazākais skaits atjaunotās Latvijas vēsturē. Savukārt 1991. gadā šis traģiskais skaitlis bija vislielākais – 923. A.Putniņš uzskata, ka salīdzinājumā ar deviņdesmitajiem galvenais, kas glābj dzīvības, ir uzlabojumi satiksmes organizācijā, tostarp jaunu ceļu, gājēju un veloceliņu būve. “Arī mašīnas ir drošākas, varbūt arī prātīgāki kļuvuši satiksmes dalībnieki,” teic A.Putniņš.

Kampaņas “EDWARD” galvenais mērķis ir uzlabot ceļu satiksmes drošību, proti, mazināt smagi ievainoto un bojā gājušo ceļu satiksmes dalībnieku skaitu uz Eiropas ceļiem. Reidi notika 24 stundu garumā visās ES dalībvalstīs. Reidu laikā pastiprināta uzmanība pievērsta mazāk aizsargātajiem ceļu satiksmes dalībniekiem, bērnu sēdeklīšu un drošības jostu lietojumam, kā arī likumsargi veiks pastiprinātu ātruma kontroli. Tāpat īpaša uzmanība pievērsta vadītāju, kuri pie transportlīdzekļa stūres sēdušies reibuma stāvoklī, atklāšanai.

Lai apzinātu, kādā veidā būtu iespējams novērst negadījumus ar smagām sekām, Valsts policija veikusi visaptverošu pētījumu par ceļu satiksmes negadījuma riska faktoriem. Īpaša uzmanība tika pievērsta negadījumu ar smagām sekām analīzei, proti, negadījumiem, kuros iesaistītā persona gājusi bojā vai guvusi smagus miesas bojājumus. Pētījumā skatītas sakarības no vairāk nekā 2800 ceļu satiksmes negadījumiem viena gada laikā periodā no 2013. gada vasaras līdz 2014. gada vasarai. Pētījumā izmantoti Valsts policijas dati, kā arī aptaujāti tie autovadītāji, kuri konkrētajā izpētes laika posmā bijuši iesaistīti ceļu satiksmes negadījumos ar smagām sekām.

Autovadītāji savas transportlīdzekļa vadīšanas prasmes vislabāk novērtē brīžos, kad meteoroloģiskie un ceļa apstākļi ir labi, taču, analizējot negadījumus, pierādās, ka tieši labos laika apstākļos visvairāk notiek negadījumi ar smagām sekām. Īpaši izceļas vasaras mēneši – jūnijs un jūlijs, kad negadījumu ar smagām sekām skaits būtiski pieaug. Tāpat šo negadījumu skaita pieaugums novērots arī rudens mēnešos – oktobrī un novembrī, kad 30 procentos gadījumu visvairāk cieš gājēji.

Būtiski ir vērst uzmanību uz sabiedrībā valdošo uzskatu, ka visbiežāk gājēji cieš negadījumos ar smagām sekām ārpus apdzīvotām vietām. Šādi negadījumi ar smagām sekām 60 procentos gadījumu ir notikuši tieši apdzīvotās vietās.

Tāpat svarīgi ir vērst uzmanību uz to, ka lielākā daļa šo negadījumu ir notikuši diennakts tumšajā laikā. Iestājoties gada tumšajiem mēnešiem, jo īpaši izteikti oktobrī un novembrī, liela uzmanība jāpievērš gājējiem, ņemot vērā, ka tieši viņi veido 42 procentus no visiem bojāgājušajiem.

Savukārt negadījumi, kuros cieš velosipēdisti, veido tikai piecus procentus no visiem negadījumiem ar smagām sekām. Tāpat būtiski ir uzsvērt, ka, arī pārvietojoties ar velosipēdu, īpaši ārpus apdzīvotas vietas ir svarīgi ievērot braukšanas drošības prasības, jo 62 procenti no visiem negadījumiem ar smagām sekām, kuros iesaistīti velosipēdisti, ir notikuši ārpus apdzīvotas vietas. Tādēļ, tuvojoties rudenim, Valsts policija vērš uzmanību uz to, ka arī apdzīvotās vietās ļoti būtiski ir domāt par savu redzamību, jo īpaši gada tumšajos mēnešos.

Analizējot notikušo negadījumu ar smagām sekām apstākļus, īpaši iezīmējas divas tendences –ātruma pārsniegšana un laikapstākļiem nepiemērota ātruma izvēle. Salīdzinot negadījumus ar vieglām sekām un negadījumus ar smagām sekām, var izdalīt faktorus, kuri acīmredzami ir saistīti ar satiksmes negadījuma seku smaguma pakāpi, kā arī faktorus, kuri seku smagumu praktiski neietekmē. Lielākā daļa ceļu satiksmes negadījumu gan ar smagām, gan vieglām sekām notiek labos laika apstākļos, dienas laikā un uz sausas brauktuves, tādējādi šie faktori nevar kalpot par argumentu smago satiksmes negadījumu izskaidrošanai.

Tāpat jāizceļ, ka deviņos procentos ceļu satiksmes negadījumu ar vieglām sekām vadītāji bijuši reibumā, savukārt ceļu satiksmes negadījumos ar smagām sekām 20 procenti vadītāju bija sēdušies pie stūres reibumā. Tādēļ ļoti būtiski ir kontrolēt autovadītāju braukšanu reibumā, jo 11 procenti no visām sadursmēm ar smagām sekām ir izraisītas, autovadītājam pie stūres sēžoties alkohola reibumā. Turklāt, kā pētījuma dati liecina, vairāk nekā puse jeb 54 procenti šo autovadītāju jau iepriekš bijuši sodīti par šāda veida pārkāpumu.

Sākoties jaunajam mācību gadam, septembra sākumā Valsts policija veica reidus, kuros pēc apkopotajiem rezultātiem var secināt, ka ir vecāki, kuri, pārvadājot bērnus automašīnās, vēl aizvien nedomā par viņu drošību. Par to liecina tas, ka no 1622 sastādītajiem administratīvā pārkāpuma protokoliem 42 gadījumos bērnu pārvadāšanai nav izmantoti drošības līdzekļi – sēdeklīši vai paliktņi –, savukārt 68 gadījumos bērni pārvadāti nepiesprādzēti ar drošības jostu.

Attiecībā uz drošības jostu lietojumu, CSDD pētījuma dati liecina, ka, atrodoties automašīnas priekšējā sēdeklī, drošības jostas izmanto lielākā daļa jeb 81 procents autovadītāju un pasažieru, tomēr, sēžot aizmugurē, sprādzējas vien trešdaļa.

Valsts policija aicina ikvienu piedalīties šīs dienas mērķa realizēšanā, apzinoties, ka ikviena pozitīva darbība ir solis tuvāk pārmaiņām.


Foto: Raitis Puriņš

Pievieno komentāru

Komentāri 3

Einšteins

Izlasi rakstu, tur viss ir pateikts. No rīta, 6. līnijā....

"Likās, ka šajā stundā, kad cilvēki jau devušies uz darbu vai skolām, klusā pilsētas nomalē, kur nav neviena veikala vai uzņēmuma un līnijas abās pusēs stāv tikai dārzos ieaugušas privātmājas, ceļu policistiem īsti nav ko darīt."

...bet tomēr atradās pāris pārgalvīgie šoferi, kas pie zīmes 30, lidoja ar ātrumu 48km/h.

pirms gada, 2018.09.20 13:34

Pēteris

Vakar biju Likteņdārzā, nobraucu 350 km, taču nevienu policistu nekur uz ceļa neredzēju.

pirms gada, 2018.09.20 17:33

Jelgava