Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Vēsturnieks Andris Tomašūns: “Vārdam, nevis akmenim, pieder mūžība”

Ar būtiski papildināmu pilsētas vēstures faktu uzskaitījumu Jelgavas pašvaldībā noslēgusies sabiedrības iesaiste Latvijas valsts simtgadei veltītā vides objekta “Laika rats 100” tapšanā. Ar pašvaldības lēmumu ir pieņemts, ka tieši šis 150 tūkstošu eiro vērtais mākslinieka Kārļa Īles darbs gada nogalē rotās pilsētu Dobeles ielā pie viduslaiku Jelgavas robežām. Saskaņā ar mākslinieka ieceri vides objektā paredzēts iegravēt no 1918. gada 18. novembrim līdz mūsdienām svarīgākos Jelgavas vēsturiskos notikumus, kas būtu nozīmīgi arī Latvijas kontekstā. Pagājušajā nedēļā pašvaldība publicēja sarakstu ar jelgavnieku iesūtītajiem vēstures faktiem, kas, viņuprāt, būtu jāatspoguļo piemineklī. Saistībā ar to lūdzām uz sarunu Jelgavas vēstures zinātāju vēsturnieku Andri Tomašūnu.

Kādi, jūsuprāt, ir svarīgākie notikumi Jelgavā Latvijas simtgades laikā?

Manuprāt, tas, ka pilsēta divas reizes karos ir smagi cietusi un abas reizes tomēr atdzimusi. Pirmo reizi tas bija Pirmajā pasaules karā, kad Krievijas armija jau bija izdedzinājusi visu rūpniecisko zonu, turklāt vēl 1919. gadā pilsētu postīja Bermonta karaspēks, un tomēr to izdevās atjaunot. Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā Jelgava cieta vēl vairāk. Padomju laika būvniecība un ideoloģija “sačarēja” vēsturi, cik vien var to izdarīt. Un tomēr Jelgava ir.

Foto: Raitis Puriņš. Visu interviju lasiet 18. janvāra “Zemgales Ziņās”

Pievieno komentāru

Jelgava