Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Zemgales pašvaldību domēs deputāti jau tagad balso atklāti; dažviet aizklātu vēlas vien vadības ievēlēšanu

Vairumā Zemgales pašvaldību deputāti domes sēdēs jau tagad balso atklāti, līdz ar to Reformu partijas (RP) iecere noteikt pašvaldībās balsojumus atklātus pašvaldību darbu īpaši neietekmētu. Atsevišķas pašvaldības vēlas aizklātu balsošanu, vien vēlot domes vadību, aģentūra LETA noskaidroja, aptaujājot pašvaldības.

Pilnīgi visu aptaujāto pašvaldību - Tukuma, Jelgavas, Auces, Jaunpils, Rundāles, Pļaviņu, Aizkraukles un Ozolnieku novada - pārstāvji pauda, ka domes sēdēs visi balsojumi ir atklāti, izņemot domes priekšsēdētāja un viņa vietnieku ievēlēšanu, kas vairākās pašvaldībās tiek īstenota, balsojot aizklāti.Šie aizklātie balsojumi, pēc vēlēšanām ievēlot domes vadību, esot tādi vienīgie, bet pārējie ir atklāti. Attiecībā uz mēra ievēlēšanu arī atšķīrās pašvaldību viedokļi, bet kopumā tām neesot nekas pret RP ieceri, un šāda norma ikdienas darbu domēs daudz nemainītu.Arī Jelgavas pilsētas domes sēdēs visi balsojumi notiek atklāti, izņemot domes vadības ievēlēšanu pēc vēlēšanām, kas tiek īstenota aizklāti, aģentūra LETA novēroja domes sēdēs. Jelgavas pilsētas pašvaldība gan nekomentēja savu nostāju par RP iecerēto normatīvu.Jelgavas novada domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Kaņepone aģentūru LETA informēja, ka Jelgavas novada domei ir vienmēr bijuši atklātie balsojumi un līdz šim pat nav bijis aizklātu.Līdzīgi skaidroja arī Jaunpils novada un Rundāles novada pašvaldību pārstāves, piebilstot, ka jaunā iecere domes darbu neietekmēs.Līdzīgu attieksmi aģentūrai LETA pauda arī Auces novada domes priekšsēdētājs Gints Kaminskis (ZZS), piebilstot, ka arī Aucē izņēmums ir priekšsēdētāja un vietnieku ievēlēšana aizklātā balsojumā, ko nosaka likums. «Mūsu darbā tāpat kā vairumā pašvaldību darbā tas neko nemainīs, jo norma jau darbojas,» skaidroja Auces mērs.Aizkraukles novada pašvaldības vadība gan iebilstu, ja jaunā prasība atceltu aizklātu balsojumu domes vadības ievēlēšanā, savukārt Tukuma un Pļaviņu pašvaldību vadītāji atbalstītu atklātu balsojumu arī mēra ievēlēšanā.Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja Gunta Žilde aģentūrai LETA pauda, ka piekrīt tam, ka arī par priekšsēdētāja maiņu būtu jābūt atklātam balsojumam.Tukuma novada domes priekšsēdētāja Jura Šulca («Tukuma pilsētai un novadam») viedoklis ir vairāk neitrāls, un viņš uzskata, ka šis jautājums nav būtisks. «Par priekšsēdētāja un vietnieku ievēlēšanu var balsot gan atklāti gan aizklāti. Pārējos jautājumos visi balsojumi ir bijuši atklāti,» pauda Šulcs.Savukārt Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietniece Aina Podvinska uzskata, ka ideja par atklātu priekšsēdētāja ievēlēšanu ir nesaprotama un var būt arī traucējoša pašvaldību darbā.«Ja domes priekšsēdētāju un viņu vietnieku ievēlēšana un atcelšana notiks atklāti, tas var traucēt pašvaldības darbā, jo cilvēki ir dažādi un kāds var ņemt arī ļaunā un vēlāk radīt kaitējumu, kopīgi sadarbojoties. Mūsu pašvaldība atbalsta caurredzamības principu un tas domes sēdēs tiek ievērots, izņemot tos gadījumus, kurus nosaka likums,» skaidroja Podvinska.Arī Ozolnieku novada domē par visiem domes sēžu jautājumiem notiek atklāta balsošana, un izņēmumi ir tikai likumā paredzētie gadījumi, balsojot par domes priekšsēdētāja un domes priekšsēdētāja vietnieka iecelšanu amatā, skaidroja pašvaldības pārstāve Evita Kairiša.Viņa pauda, ka Ozolnieku domes kārtējās sēdēs līdz šim nav bijusi arī nepieciešamība izmantot likumā paredzēto iespēju - organizēt aizklātu balsošanu, kad par to nobalso domes deputāti ar vienkāršu balsu vairākumu.Ozolnieku novada dome ir par atklātu balsojumu, domes sēžu lēmumu pieņemšanā, un tāpēc šādu ideju vērtē pozitīvi, informēja Kairiša.Kā ziņots, valdību veidojošo partiju koalīcijas padome šonedēļ atbalstīja Reformu RP deputāta Jāņa Ozoliņa virzīto ideju, ka pašvaldībās balsojumiem jānotiek atklāti. Saeima priekšlikumu nodeva izskatīšanai komisijās.Ozoliņš skaidroja, ka pašlaik normatīvais akts paredz, ka aizklāta balsošana notiek, ievēlot domes priekšsēdētāju, viņa vietniekus un atceļot tos no amata, kā arī anulējot deputāta mandātu. Citos gadījumos aizklāta balsošana notiek, ja par to nobalso domes deputāti ar vienkāršu balsu vairākumu.Grozījumi nepieciešami, jo «ir jāmazina iespējama negodīga vai kādu interešu vadīta rīcība slēgtajos balsojumos, kas neprasa deputātam savas izvēles pamatošanu», uzskata deputāts.

Pievieno komentāru

Jelgava