Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Jelgavas novada pašvaldība vairs necīnīsies pret Pūces rīkojumu atcelt iedzīvotāju aptaujas rīkošanu saistībā ar reformu 5

Jelgavas novada pašvaldība vairs neplāno apstrīdēt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) rīkojumu, ar kuru apturēta pašvaldības rīkotā iedzīvotāju aptauja par administratīvi teritoriālo reformu, taču gaida rīcību no Saeimas un Valsts prezidenta, aģentūru LETA informēja pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Kaņepone.

Iepriekš ministra rīkojums pārsūdzēts Satversmes tiesā (ST), taču tiesa nav pieņēmusi pašvaldības pieteikumu. Tagad Kaņepone skaidro, ka pašvaldība nav nodomājusi pieņemt jaunu lēmumu attiecībā uz ministra rīkojuma apstrīdēšanu.

Tā vietā pašvaldība cer uz Valsts prezidentam un Saeimai, kā arī citām iestādēm adresētu četru novadu publisko vēstuli ar aicinājumu apturēt pašreizējo teritoriālās reformas modeli, "lai respektētu novadu brīvprātības principu, piedāvātu konstruktīvu un argumentētu izvērtējumu līdzšinējās reformas mērķu izpildei, un nodrošinātu tādu reformas īstenošanu, kas top nevis atrauti, bet līdzsadarbībā ar citām ministrijām", teica Kaņepone.

Jau ziņots, ka ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Pūce apturēja Jelgavas novada domes lēmumu rīkot iedzīvotāju aptauju par administratīvi teritoriālo reformu. Pēc viņa teiktā, novads nav likuma ietvaros izstrādājis nolikumu par aptaujas rīkošanu.

Pašvaldība rīkojumu pārsūdzējusi ST, taču tā nav pieņēmusi Jelgavas novada domes pieteikumu.

Tāpat vēstīts, ka Jelgavas, Daugavpils, Ventspils un Rēzeknes novadu pašvaldības aicina Valsts prezidentu, Ministru prezidentu un Saeimu apturēt teritoriālās reformas virzību pašreizējā Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas izstrādātajā piedāvājumā.

Savā vēstulē, ko apstiprinājuši arī katras domes deputāti, vietvaras pauž, ka teritoriālās reformas īstenošana ir viens no valsts ekonomiskās izaugsmes ilgtermiņa instrumentiem, tai nepieciešams pārdomāti un stratēģiski ietvert gan līdzšinējās teritoriālās reformas izvērtējumu, gan kompleksu un detalizētu aprēķinu un gaidāmo ieguvumu prognozes. Turklāt teritoriālā reforma skar ne tikai administratīvu vienību robežu maiņu vai administratīvā aparāta sloga samazināšanos, taču domju vadība uzskata, ka pašlaik izstrādātā teritoriālās reformas modeļa ieviešana norit vienas ministrijas paspārnē atrauti no citām nozarēm, tai iztrūkst padziļināta un kompleksa, vienota skatījuma uz būtiskiem aspektiem, kas iestāsies ikdienā "pēc reformas".

Savā vēstulē novadu vadība aicina nepieļaut sasteigtu, nepamatotu teritoriālās reformas modeļa virzību, iesaistīt reformas izstrādei visas ministrijas, kā arī reformas īstenošanā ievērot brīvprātības principu.

Foto: Eva Pričiņa

 

Pievieno komentāru

Komentāri 5

ubersts

Tad nu beidzot nākuši pie prāta! Var iesaistīt ministrijas, var un var ...., bet pirmkārt likvidējiet nevajadzīgās štatu vietas un arī tās, kuras varbūt ir daļēji vajadzīgas, bet bez kurām var iztikt, un algas nosakiet veselā saprāta robežās, tad visiem celsies roka maksāt nodokļus.

pirms 14 dienām, 2019.09.08 12:10

Audit

Vienīgā ekonomija šeit būs uz grāmatvedības rēķina, vietvaras paliek, būvald'\e un tt daraba apjoma pieaugums, attiecīgi papildus kadri.

pirms 13 dienām, 2019.09.09 09:16

Tantuks

Piekrītu Ubersta viedoklim. Visu darīt veselā saprāta robežās, likvidējot nevajadzīgās štatu vietas un nekam nederīgos darbiniekus. It sevišķi izglītības pārvaldē, sociālajā dienestā un bāriņitiesā.

pirms 13 dienām, 2019.09.08 16:51

Narzāns

Brīnums, ka novadu domēs nav izdomājuši dibināt, piemēram, aizsardzības spēku štābu ar attiecīgu komandieru, padomdevēju un konsultantu štatiem, ja ir izglītības pārvalde, kādu pat rajonos nebija, jo tur bija tikai nodaļas statuss. Izglītības pārvalde bija Rīgā. Neatceros, varbūt arī kategorētajās pilsētās. Tajos novados, kas ir pie robežas vajadzētu dibināt arī robežapsardzības pārvaldes ar ģenerāļiem priekšgalā. Kur ņemt naudu šo nevajadzīgo personu pārmērīgajai atalgošanai? Uzlikt nodokļus ateju podu vākiem, kam tie ir, bet, ja nav, tad lai maksā par to, ka nav.

pirms 13 dienām, 2019.09.09 07:46

Vietējās ziņas