Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Aizupes skolēni turpina pētīt Sodītes ūdensteci

Turpinot 2016. gada 7. aprīlī aizsāktos projekta «NUTRINFLOW» darbus, Aizupes skolas 7. klases un vides pulciņā iesaistītie skolēni maija beigās turpināja pētīt Sodītes ūdensteces ekosistēmu un šoreiz arī salīdzināt datus ar agrāk iegūtajiem izpētes rezultātiem, ziņo Jelgavas novada pašvaldība.

Šoreiz izpētei tika izvēlēta vieta, kur bebrs izveidojis dambi, tādējādi ietekmējot grāvja ekosistēmu. Skolēni izpēti veica trīs vietās – bebra izveidotajā ūdenskrātuvē, desmit metru joslā uzreiz aiz bebru dambja un krietnu gabalu lejpus bebru dambja, kur Sodīte tiek papildināta ar meliorācijas kolektora izvadītajiem ūdeņiem.

Salīdzinot šajās trīs vietās iegūtos materiālus, tika secināts, ka bebru dambja augštecē mikroorganismu bija vismazāk un šeit vairāk bija organismu, kas norāda uz piesārņotu vidi, – plēsīgie mikroorganismi, tai skaitā ūdens skorpioni (Nepa cinerea). Dambja lejtecē, kur bija salīdzinoši neliels ūdens daudzums, arī organismu daudzveidība nebija liela. Neraksturīgs šādai videi bija spāru kāpuru (Odonata) ievērojamais daudzums. Šeit bija atrodami arī daži ūdens ēzelīši (Asellus aquaticus) un dēles (Hirudinea). Trešajā novērojumu vietā – grāvja lejtecē –, vietā, kur ūdens tiek papildināts ar meliorācijas kolektoru ūdeņiem, dzīvo radību ir ievērojami vairāk – gan sugu daudzveidība plašāka, gan katras sugas pārstāvju skaits ir ievērojamāks, salīdzinot ar augšteces izpētes vietām.

Kā šie mazie organismi saistāmi ar meliorāciju un Baltijas jūras vides aizsardzību? Lauksaimnieciskās darbības procesā meliorācijas grāvjos nonāk dažādas ķīmiskas vielas, kuras lielos daudzumos ir kaitīgas videi. Tā kā šīs vielas stimulē augšanu, grāvji, upes un citas ūdensteces aizaug. Šo ūdensteču gultnē, piekrastē un tuvumā dzīvo daudz dažādu dzīvnieku. Vismazākie organismi, – tie, kuru dzīves apstākļus pēta Aizupes skolas audzēkņi, pārtiek un vairojas šajā ar mēslojumu bagātajā vidē, savukārt šie mazie organismi ir barība lielākiem organismiem, kurus apēd zivis, kukaiņi un dzīvnieki. Tādējādi, rūpējoties par vismazāko organismu dzīves vidi, tiek gādāts arī par ūdeņu tīrību.

ES programmas «Interreg Central Baltica» finansētais projekts «CB295 NUTRINFLOW» pilotteritorijās izveidos inovatīvus ūdens apsaimniekošanas pasākumus, tā ļaujot samazināt augu barības vielu noplūdi Baltijas jūrā. Par «NUTRINFLOW» pilotteritoriju, kurā praksē izmēģināt inovatīvus meliorācijas risinājumus, izvēlēts Lielupes sateces baseins. Tas aptver plašas intensīvās lauksaimniecības teritorijas, kur vienlaikus teritorijas ir meliorētas un tās šķērso daudzas ūdensteces. Attiecīgi minētie ūdens objekti kalpo par transporta vidi barības vielām. Lai meklētu risinājumus riska mazināšanai, praksē tiks izmēģināti vairāki tehnoloģiskie risinājumi barības vielu aizturēšanai. Piemēram, Jelgavas novada Viesturciemā plānots atjaunot Sodītes grāvja caurteci, veicot divpakāpju novadgrāvju izveidi, ko papildinās ūdens dabīgās pašattīrīšanās elementi.

Projektam dots saīsināts nosaukums «NUTRINFLOW», bet pilnajā versijā tas skan «Praktiski pasākumi vienotā meliorācijas sistēmu apsaimniekošanā ar mērķi samazināt biogēno elementu ieplūdi Baltijas jūrā». Projekta aktivitātes aizsāktas 2015. gada septembrī un tiks īstenotas līdz 2019. gada februārim Centrālā Baltijas jūras reģiona programmā 2014.–2020. gadam.  


Foto: Jelgavas novada pašvaldība

Pievieno komentāru

Jelgavas novadā