Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Atjaunoto mitrāju teritorijās uzceltas divas skatu platformas 1

Sniedzot iespēju ikvienam dabas interesentam vērot palieņu pļavās un mitrāju mežos notiekošos dabas procesus, Dabas aizsardzības pārvalde Ķemeru nacionālajā parkā uzcēlusi divas jaunas piecus metrus augstas skatu platformas, vēsta pārvaldes pārstāve Baiba Ralle.

Platformas uzbūvētas Dunduru pļavu un Melnragu rīkles zālāju teritorijā, kur nupat veikti vērienīgi hidroloģiskā režīma atjaunošanas darbi. Līkumoto tecējumu 7,5 kilometru garumā atguvusi 20. gadsimta 30. gados iztaisnotā Skudr­upīte, kas nākotnē Melnragu un Dunduru pļavu zālājos nodrošinās palieņu režīmu. Turpat netālu kādreizējo mitruma līmeni palēnām atgūst arī Ķemeru tīreļa rietumu daļai piegulošie meži, kas savulaik pakļauti nosusināšanai, ierīkojot tajos grāvju tīklu.

“Abas jaunās skatu platformas pievienojas netālajam skatu tornim Dunduru pļavās, kas ļauj iepazīt savvaļas zirgu un govju ganības un pārraudzīt 2005. gadā dabiskotās Slampes upes līkumus. Arī no jaunajām platformām nākotnē pavērsies palienēm raksturīgās ainavas un varēs vērot ligzdojošos vai baroties atlidojušos putnus. Drīzumā Melnragu pļavās izveidosim arī jaunas ganības savvaļas dzīvniekiem,” pauž pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas direktors Andris Širovs.

No platformām jau patlaban var vērot līkumoto Skudrupīti, kas pārmaiņus plūst cauri zālājiem un mežiem. 19. gadsimta sākumā Skudrupīte bija Slampes pieteka, bet, pielāgojot Melnragu pļavu teritoriju lauksaimniecības vajadzībām, upīte 20. gadsimta 30. gados tika pilnībā iztaisnota. Lai atgūtu savu dabisko tecējumu, tai ierīkota jauna gultne un aizbērta pašreizējā. Aizdambēti vai aizbērti arī apkārtnes susinātājgrāvji.

Vietās, kur upītes tecējums atjaunots ganībās, krasti veidoti ļoti lēzeni, tā palu laikā nodrošinot upes iziešanu no krastiem, appludinot pļavas un veicinot palieņu, tas ir, periodiski applūstošu pļavu, atjaunošanos. Palienes, it īpaši palu laikā, ir nozīmīgas ūdensputniem un nodrošina ligzdošanas un barošanās vietas arī citiem putniem. Daudzi no tiem ir reti un īpaši aizsargājami. Turklāt palu ūdeņu iziešana no krastiem palienēs pasargā no apdzīvotu vietu applūšanas lejpus straumes.

Turpat atrodas arī Ķemeru tīreļa rietumu daļai piegulošie meži, kuros palēnām atgriežas dabiskais ūdens režīms. Savulaik izraktie grāvji 26 kilometru garumā aizbērti un aizdambēti, tā atdzīvinot ūdens režīmu un atjaunojot purvainos un melnalkšņu staignāju mežus – mājvietu daudzām retām augu un dzīvnieku sugām apmēram 1100 hektāru platībā.

Lai veicinātu palienes zālājiem tipisko un reto sugu saglabāšanos, vasaras beigās Melnragu rīkles zālājos tiks izveidotas ganības. Drīzumā tiks pabeigta 3,6 kilometrus gara ganību žoga izveide, pēc tam iecerēts ievest taurgovis un savvaļas zirgus, paplašinot Dunduru pļavu ganības. Lai vairotu sabiedrības izpratni par mitrāju nozīmi, tiks izvietoti arī jauni informācijas stendi.


Publicitātes foto

Pievieno komentāru

Komentāri 1

bamslis

dizaineri nav piestrādājuši pie estētiskāka torņa , nu dikti nesmuks .

pirms 4 mēnešiem, 2018.06.16 07:00

Jelgavas novadā