Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Jelgavas novadā atjauno ievērojamo teātra darbinieku Arvīda un Margas Spertālu balvu 2

Jelgavas novada domes deputāti vakardienas sēdē apstiprinājuši lēmumprojektu, kas paredz atjaunot Spertālu balvu – novadnieka Arvīda Spertāla un viņa sievas Margas vārdā nosaukto un vairāk nekā pirms 30 gadiem iedibināto apbalvojumu par izciliem un ievērojamiem sasniegumiem teātra mākslā –, informē pašvaldības pārstāve Dace Kaņepone. Pirmā atjaunotā balva tiks pasludināta un pasniegta 25. aprīlī, kad Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā tiks atklāta izstāde «Spertālu laikmets latviešu teātrī».

Šogad aprit 120 gadi, kopš dzimis ievērojamais scenogrāfs vircavnieks Arvīds Spertāls, kurš 20. gadsimta 20.–30. gados bija Jelgavas profesionālā teātra dekorators, pēc kara arī Akadēmiskā drāmas (tagad Nacionālā) teātra galvenais mākslinieks un Latvijas Mākslas akadēmijas Skatuves glezniecības darbnīcas vadītājs. Radot izrāžu scenogrāfijas un kostīmus Jelgavas teātrī un vēlāk Nacionālajā teātrī, Arvīds Spertāls kopā ar savu dzīvesbiedri Margu Spertāli, kura bija pirmā kostīmu māksliniece Latvijā, ierakstījuši Latvijas teātra mākslas vēsturē tikai un vienīgi Spertālu mākslas rokrakstam piederošas spožas lapaspuses. Viņu abu radošā darbība, profesionalitāte un inteliģence cēla teātra izrāžu māksliniecisko līmeni ne tikai vizuāli.

Saistībā ar Arvīda Spertāla jubileju pēc viņa mazdēla Ginta Strēļa ierosinājuma Jelgavas novads šogad atjaunojis Arvīda un Margas Spertālu balvu. Balva Latvijas scenogrāfijā un teātra kostīmu mākslā pirmo reizi tika pasniegta 1987. gadā, Arvīda Spertāla 90. dzimšanas dienā, tās dibinātāji tolaik bija kolhozs «Rosme». Par pirmo laureātu kļuva jubilāra skolnieks Akadēmiskā drāmas teātra galvenais dekorators Gunārs Zemgals. Nākamajā gadā to saņēma scenogrāfs Andris Freibergs, bet 1989. gadā – Indulis Gailāns par scenogrāfiju izrādei «Mūžības skartie».

Šogad atjaunoto balvu vērtēšanas komisija piešķirs, vērtējot scenogrāfijas vai teātra kostīmu mākslu Latvijas teātros, tajā skaitā par mūža ieguldījumu. Domājot par balvas vizuālo veidolu, Jelgavas novada pašvaldība sadarbībā ar Arvīda Spertāla mazdēlu, kas ir profesionāls mākslinieks, izveidojusi koka skulptūru ar sudraba elementiem. Tā atveido cilvēcisku tēlu ar kroni galvā. Izvēlētajam laureātam balvu pasniegs Margas un Arvīda Spertālu scenogrāfijas un teātru kostīmu izstādes atklāšanā Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā.

«Atjaunoto balvu esam iecerējuši pasniegt ik pēc pieciem gadiem, lai attīstītu un veicinātu Latvijas scenogrāfijas un kostīmu mākslas attīstības procesus. Jāteic, ka no Vircavas pagasta cēlušies vairāki ievērojami Latvijas teātru darbinieki – gan minētie Arvīds un Marga Spertāli, gan aktieri un režisori Jēkabs Duburs Āriņš un Pēteris Lūcis. Vēlākajos gados iedibinātās teātra tradīcijas kopš 1999. gada Vircavā turpina lauku amatierteātru festivāls «Bīne», kas pulcē kolektīvus no dažādiem Latvijas novadiem. Tādēļ šogad, kad Arvīdam Spertālam atzīmējam apaļo jubilejas gadu, esam ieplānojuši to padarīt pasākumiem piesātinātu. Septembrī Vircavā Latvijas amatierteātru festivāla «Bīne» laikā aicināsim cilvēkus uz piemiņas vakaru «Pa Arvīda Spertāla ceļu», kura laikā runāsim par mākslinieku nacionālās identitātes un Rietumeiropas skolas sakausējumu Arvīda Spertāla un Margas Spertāles daiļradē, pasākums būs arī mākslinieka dzimto māju «Žagatas» iezīmēšana Latvijas kultūrvēstures kartē. «Žagatas» ir kultūras vēstures piemiņas vieta. Tās šodienas Jelgavas novada un Latvijas kultūras ainavā ir jāiezīmē ar jauniem kultūras notikumiem, kuri vēstī par Arvīda Spertāla atstāto kultūras mantojumu, tas ir arī viens no mūsu nacionālajiem dārgumiem,» komentē Jelgavas novada pašvaldības Kultūras pārvaldes vadītāja Anita Liekna.


Publicitātes foto

Pievieno komentāru

Komentāri 2

Novada inteliģence

Kapēc nav minēts zemnieks Ziedonis Caune, sen ne viens no viņa nav dabūjis pa purnu ?

pirms gada, 2017.03.30 13:32

arī inteliģente

kāds sakars? absolūts nekompetences viedoklis....

pirms gada, 2017.04.01 22:53

Jelgavas novadā