Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

«Murmulīši» izauguši lieli un varoši (FOTO)

Turpinām iepazīties ar mūspuses izlaiduma klasēm. Šoreiz viesojamies Platonē.


«6. klasē atnāca īsti «murmuļi» – nemaz nezināju, ko ar tādiem iesākt! Taču nu jaunieši ir ļoti izauguši, kļuvuši patstāvīgi, varoši. Ja grib, izdara – vajag tikai virzienu parādīt un pasviest kādu ideju!» savējos divpadsmit audzināmos jokojot slavē Vircavas vidusskolas Platones filiāles 9. klases audzinātāja Dita Grigorceviča.

Platones devītklasnieku stāsts atšķiras no citiem, jo šie skolēni uz savas ādas piedzīvojuši pirmā izglītības iestāžu tīkla optimizācijas viļņa realitāti jeb šurpu turpu mētāšanu. Teju visi topošie absolventi skolas gaitas sāka Platones pamatskolā, ko 2009. gadā reorganizēja, plašajā skolas ēkā atstājot vien vecāko klašu audzēkņus un pirmsskolniekus. Toreiz trešklasniekus sēdināja autobusā un veda uz Lielvircavu, kur viņi nomācījās trīs gadus, lai 6. klasē atkal atgrieztos Platonē.

«Viegli nebija. Piemēram, daudziem jau bija sapirktas mācību grāmatas un burtnīcas, kas otrā skolā nederēja. Grūti gāja arī tiem, kam šeit palika vecākie brāļi un māsas,» atskatās skolotāja, piebilstot, ka arī pašiem pedagogiem šis laiks bija lielu pārdzīvojumu un neziņas pilns. Nu «brūces» ir apdzijušas, tomēr joprojām jūtams to raupjums.

«Klase ir spuraina un sarežģīta, jo esam ļoti dažādi, arī sadalīti. Katrs nāk no savas vides, un atrast kopsaucēju ārpus stundām ir ļoti grūti. Manuprāt, tā braukāšana un sadrumstalotība nodarījusi lielu skādi. Nav vairs kopīguma – līdz autobusam stunda, divas, skolas darīšanas piegriezušās, «gadžeti» rokā, un dzīvais vārds vairāk nav vajadzīgs,» ne ar tām gaišākajām krāsām sāk skolotāja.

Tomēr klases stāstā netrūkst arī gaišo un dzīvespriecīgo toņu. Piemēram, devītie meistarīgi un ar izdomu vada un piedalās skolas pasākumos, kur pa teikumam pārliecinoši spēj pateikt katrs «ikdienā klusētājs». Īpaši meitenes labprāt atsaucas uz savējās Jelgavas novada pašvaldības jaunatnes lietu speciālistes Kristīnes Kodes mudinājumu iesaistīties neformālās izglītības pasākumos un dažādos projektos. Taču viens no lielākajiem ieguvumiem ir apgūtā spēja runāt un veidot labas savstarpējās attiecības. 

«Mēs ļoti daudz runājam. Kad skolēni atnāca 6. klasē, bieži prasīja papīru, lai rakstītu ziņojumus – bērni tā bija iemācījušies kārtot attiecības! Teicu: «Krāsns man nav, ko es ar tiem papīriem darīšu!» Pārgāja! Patlaban runājamies. Dažkārt skolēni atzīst, ka ir jocīgi, ka par tādām lietām, piemēram, par seksingu internetā, jārunā ar skolotāju. Klases stundas mums ir nevis dienasgrāmatu parakstīšana, bet tematiskās,» stāsta D.Grigorceviča, skolēniem piebalsojot, ka ar tik atklātu un saprotošu audzinātāju tiešām ir paveicies. Šāda komunikācija telefonsarunās, īsziņās un klātienē notiek arī ar jauniešu vecākiem, kuri sen vairs nebaidās nākt uz skolu. Viņi zina, ka klases sapulcē nevis, saucot vārdā, kauninās par dažu labu sliktāku atzīmi un uzvedību, bet pacels un iedrošinās. Tas savukārt ļauj sniegt spurainajiem jauniešiem tik nepieciešamo ģimenes atbalstu.


Foto: no klases albuma. Visu rakstu lasiet piektdienas, 22. aprīļa, «Zemgales Ziņās»

Jelgavas novadā