Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Svētes pagastā konstatēti bīstamie Spānijas kailgliemeži 5

Izpētot Svētes pagasta Atpūtas ciemā atrastos gliemežus, Latvijas Dabas muzeja speciālists secinājis, ka pagastā atrodami bīstamie Spānijas kailgliemeži, ziņo Jelgavas novada pašvaldība.

Spānijas kailgliemeža (Arion lusitanicus (mabille)) izplatību veicina pēdējo gadu siltās ziemas un lietainās vasaras. Augu aizsardzības dienesta speciālisti informē – lai atbrīvotu dārzus no kailgliemežiem, jāveic virkne pasākumu. 

Spānijas kailgliemeži Latvijā pirmo reizi konstatēti pirms 2010. gada. Līdz šim tie jau atrasti daudzās vietās, taču gliemežu negatīvā ietekme uz vietējām sugām vēl nav pētīta un apstiprināta. Rietumeiropā konstatēts, ka Spānijas kailgliemeži izspiež vietējo sugu – sarkano kailgliemezi (Arion rufus). Tas ar laiku izzūd no teritorijām, kur ieviešas Spānijas kailgliemeži. Sarkanais kailgliemezis Latvijā konstatēts vienīgi bijušā Liepājas rajona teritorijā (divās vietās) un uzskatāms par retu sugu.

Augu aizsardzības dienesta speciālisti informē, ka Spānijas kailgliemežiem ir ļoti liels populācijas blīvums, tāpēc kaitnieki savā ceļā noēd visu. Lai no tiem izvairītos, dārzu īpašniekiem jācenšas gliemežiem neradīt piemērotus dzīves apstākļus. Viens no pasākumiem, kas traucēs gliemežu attīstību, ir augsnes virskārtas apvēršana vai irdināšana. Jāizvairās no gliemežiem tīkamu kultūraugu sēšanas mitrās augsnēs un meža tuvumā. Der atcerēties, ka zem ēnā augošu augu lapām gliemeži barošanos turpina arī dienas laikā. Arī augsnes nosusināšana negatīvi ietekmēs gliemežu izplatību. Starp lauku un vietām, kur pulcējas gliemeži, var veidot aizsargjoslas (smilts, grants, neapsēta un veģetācijas periodā rušināta augsnes josla un tamlīdzīgi), kas traucētu gliemežu pārvietošanos līdz barības augam.

Veģetācijas periodā arī jāierobežo nezāles kultūraugu sējumos un stādījumos, kā arī lauka vai dārza malā. Nezāles nodrošina gliemežiem patvērumu un mitrumu saulainā dienā. Nedrīkst aizmirst, ka par slēptuvi gliemeži var izmantot arī komposta kaudzes, neiestrādātas augu atliekas, ķieģeļus un citas piemērotas vietas, kur arī dienas laikā saglabājas mitrums. Šos apstākļus var izmantot gliemežu mehāniskai ierobežošanai nelielās platībās. Dārzā izvieto ķieģeļus, dēļus vai citus objektus, kur gliemeži var patverties, regulāri tos nolasa un iznīcina.

Gliemežus var nolasīt arī tieši no augiem, kad tie ir vieglāk pamanāmi. Gliemežu pievilināšanai vairākos literatūras avotos tiek ieteikts izmantot rūgstošus šķidrumus, piemēram, alu. Gliemežus un to olas savā barībā izmanto skrejvaboles un putni, piemēram, sīļi, ķīvītes, vārnas.

Palīdzēt cīņā ar gliemežiem var arī mājputni, īpaši mājas pīles. Ķīmiskai mīkstgliemežu (Deroceras sp.) un kailgliemežu (Arion sp.) ierobežošanai mazdārziņos var lietot preparātus «Ferramol» un «Gusto». Tie ir ļoti efektīvi preparāti, bet, ja gliemežu populācija ir liela, tie jālieto ilgstoši.

Balstoties uz vācu pētījumiem, speciālisti iesaka izmantot varu (kā metālu vai preparātu veidā). Vara plāksnes var izvietot dārzā tā, lai gliemeži zem tām labprāt salasītos vienkopus. Tās jāizvieto pietiekami mitrās dārza vietās. Vara preparātus lieto kā vienprocentīgu šķīdumu. Uz augiem izsmidzina vēlu vakarā, ap vai pēc saulrieta, kad augu virsma jau ir ar rasu. Vienīgi jāatceras, ka varš ir augu mikroelements, tādēļ jāievēro, lai tas netiktu pārdozēts, ko veicinās izsmidzināšana uz sausas augu virsmas, kā arī pārmērīga izsmidzināšana. Ja vara preparātus izsmidzinās uz sausiem augiem, tam arī nebūs efekta gliemežu ierobežošanā. Speciālisti iesaka apsmidzināt zāli un zemu augošus augus. No teritorijas, kur konstatēti Spānijas kailgliemeži, nekādā gadījumā nedrīkst izvest augsni, augu stādus ar augsni, pļautu zāli un nepārbaudītus grieztos augus.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka 2009. gada augusta sākumā Pastendē atrasti Spānijas kailgliemeži «Arion lusitanicus», kas lielākajā Eiropas daļā ir nozīmīgs lauksaimniecības kaitēklis un invazīva suga.

Spānijas kailgliemezis ir raksturīgs Vidusjūras reģionam, kur tam ir dabiskais izplatības apgabals. Pagājušā gadsimta laikā šai sugai sākās strauja ekspansija un areāla paplašināšana ziemeļu virzienā. Nokļuvis jaunās dzīvotnēs, Spānijas kailgliemezis tajās savairojās masveidā un kļuva par nopietnu kaitēkli.

Kad pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados šī suga bija sasniegusi Vāciju, kļuvis skaidrs, ka tā savu areālu uz ziemeļiem turpinās vēl palielināt, nokļūstot līdz Latvijai. Pagājušajā gadā šī suga tika konstatēta Igaunijā un Somijā.

Spānijas kailgliemežu pieauguši īpatņi var sasniegt pat 15 centimetru garumu, un tie parādās augustā, aktīvi barojas un rudenī dēj olas. Vienā dējumā var būt vairāk par 200–300 olām. Gliemji ziemo olu stadijā un izšķiļas pavasarī.

Spānijas kailgliemezis barojas ar dažādu sugu augu zaļajām daļām, kā arī citiem gliemežiem. Sava lielā skaita un ēdelības dēļ tie var nodarīt jūtamu kaitējumu lauksaimniecības kultūrām.

Spānijas kailgliemezis ir tumši brūnā vai sarkanbrūnā krāsā, tā garums ir no pieciem līdz pat 15 centimetriem. Kailgliemeža mēle atgādina nelielu rīvīti. Tas ēd visu, ko ar mēli var sasmalcināt, piemēram, augus, bet labprātāk barojas ar jau beigtiem dzīvniekiem.



Foto: Jelgavas novada pašvaldība

Pievieno komentāru

Komentāri 5

gliemezis

Izsaku līdzjutību. Pēc pieredzes saku, ka Londonā dārzā cīņu zaudēju. Vairs neko sakarīgu no puķēm utt nestādu. Noēd visu līdz saknei. Var indēt, bet tad jārēķinās, ka pašiem pa tādu saindētu dārzu jādzīvo. Var pa vakariem, kad satumst, vienkārši lasīt, bet tad tas jādara katru dienu. Te tādā mazā pilsētas dārziņā var novākt ap puskilo katru vakaru. Viņi vairojās ļoti ātri un lielos daudzumos un apetīte tiem nežēlīga.

pirms 3 gadiem, 2016.08.20 16:33

dārzniece

Tie ir arī parādījušies mūsu dārzā Staļģenes ielas rajonā.

pirms 3 gadiem, 2016.08.21 21:27

,,,

ko ar viņiem darīt kad nolasa? Kā likvidēt? redzēju arī savā dārzā.

pirms 3 gadiem, 2016.08.22 08:40

kaimiņi

Kronvalda ielā vairākos dārzos jau visu vasaru katru dienu pa 20 gab nolasa....

pirms 3 gadiem, 2016.08.22 09:55

nesapraša

Kāpēc virsrakstā raksta, ka tie konstatēti Svētes pagastā, ja visur tie jau manīti sen?

pirms 3 gadiem, 2016.08.22 18:15

Jelgavas novadā