Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Tiks restaurēta Lielplatones muižas podiņu krāsns (FOTO)

Valsts kultūrkapitāla fonda Kultūras mantojuma nozares rīkotajā konkursā iegūts finansējums 4000 eiro apmērā Lielplatones muižas kungu nama podiņu krāsns restaurācijai, informē Jelgavas novada pašvaldības pārstāve Dace Kaņepone. Restaurācija notiks no aprīļa līdz decembrim.

Lielplatones muižas pils ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Pērn veiktajā muižas kungu mājas atsevišķo telpu arhitektoniski mākslinieciskajā inventarizācijā tika secināts – lai Lielplatones muižas vienīgā podiņu krāsns tiktu saglabāta, nepieciešama tās restaurācija.

Lielplatones kungu mājā sākotnēji bijusi krāsns apkure, bet šobrīd ievilkta centrālā apkure un saglabājusies tikai viena šāda krāsns. Tā veidota no balti glazētiem, gludiem podiņiem ar figurālu cokollīsti, frīzi un dzegu. Domājams, krāsns datējama ar 1845. gadu, taču pastāv iespējamība, ka tā uzmūrēta 1859.–60. gada pārbūvēs.

«Restaurējamā podiņu krāsns atrodas kādreizējā barona guļamistabā, līdz ar to viss telpas noformējums saglabāts vēsturiskajā stilā, veidojot Kungu telpu. Telpā atrodamas arī citas vēsturiskas detaļas, kuras paredzēts saglabāt un atjaunot. Jāpiebilst, ka plānots veidot arī šāda pat tipa Dāmu istabu. Podiņu krāsni nebūs iespējams pilnībā atjaunot, jo izmantotos Berlīnes podiņus praktiski vairs neražo. Pilnībā tiks atjaunoti krāsns vizuļi. Kopskatā krāsns nepazaudēs savu vēsturisko izcelsmi, tikai iegūs jaunas tās nokrāsas. Projekta realizācija priecēs gan iedzīvotājus, gan citus interesentus,» tā par Lielplatones muižas podiņu krāsns restaurāciju stāsta Lielplatones pārvaldes vadītāja Līga Rozenbaha.

Kungu māja celta 1838. gadā. Projektu izstrādājis Kurzemes guberņas arhitekts E.J.A.Štrauss. Ap 1860. gadu pils pārbūvēta un paplašināta nenoskaidrota arhitekta vadībā. Muižas kompleksā ietilpst 20 hektāru liels parks, kalpu māja, veļas māja (vešūzis), kapela, dīķis, Hānu dzimtas kapi un citi objekti. Šobrīd muižas ēkā atrodas pirmsskolas iestāde un pagasta pārvalde.

Valsts kultūrkapitāla fonda rīkotajos konkursos ir iespēja saņemt finansējumu dažādiem kultūras projektiem, kas veicinātu kultūras mantojuma saglabāšanu un kultūras jaunrades procesu.

Par projekta norisi un realizāciju rūpēsies Jelgavas novada pašvaldības Attīstības nodaļas kultūras un sporta projekta vadītāja Ella Jerofejeva, kā arī pieaicinātais podnieks ar vairāk nekā 30 gadu pieredzi Arvīds Zirnis. Kopumā projektā nepieciešami 4433,56 eiro. 4000 eiro ir Valsts kultūrkapitāla fonda finansējums, bet atlikušo summu līdzfinansēs Jelgavas novada pašvaldība.


Pašvaldības foto


Pievieno komentāru

Jelgavas novadā