Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Jelgavas novads aicina «atcerēties» atbalstīt ģeotermālā siltuma ieguves iespējas 5

Informācijas plašsaziņas līdzekļiem,

atklāta vēstule Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai – ministram Kasparam Gerhardam

Atsaucoties uz pēdējo divu dienu publikācijām plašsaziņas līdzekļos attiecībā uz nozares regulējumu atjaunojamās enerģijas ražošanai un pielietošanai Latvijā, ko tautsaimniecības eksperti min kā būtisku, Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas ministrs Kaspars Gerhards publiskojis viedokli, ka Latvijai būtisks ir vēja enerģijas potenciāls. Savukārt Jelgavas novada pašvaldība atkārtoti un publiski uzsver, ka valsts līmenī un ministriju atbalsta līmenī nepieciešams akceptēt un plānos ietvert ģeotermālā siltuma potenciālu, kas kalpotu kā visas Zemgales izaugsmes resurss.

Publikācijās ministrs K.Gerhards minējis, ka «šovasar jautājums par atjaunojamās enerģijas nozari reglamentējošo dokumentu iespējamajiem grozījumiem aktualizēts valdības līmenī.» Viņš minējis, ka Latvijā atjaunojamās enerģijas jomā «liels izaugsmes potenciāls ir vēja enerģijai. Mūsu valstī uzstādītā vēja enerģijas jauda ir nepilni 70 megavati, bet Lietuvā, kas nav vējaināka valsts par Latviju, pat tieši pretēji, vēja enerģijas jauda ir vairāk nekā 300 megavatu, turklāt Lietuvā ir iespaidīgi plāni vēja enerģijas ražošanas palielināšanai.»

Jelgavas novada pašvaldība jau vairākkārt, gan pašvaldībā uzņemot vizītē citu pēc cita ministrus (savulaik Vjačeslavu Dombrovski – tobrīd Ekonomikas ministru un citus priekšgājējus), gan vairākkārt iesniedzot ministrijās pētījuma rezultātus un aprēķinus, aktualizējusi tematu par ģeotermālā siltuma potenciālu gan Elejā, gan visā Latvijas dienvidrietumu daļā, ko valstiskā līmenī būtu nepieciešams iekļaut un apzināt kā alternatīvās enerģijas avotu. Diemžēl, ņemot vērā, ka valsts attīstības plānos šāds alternatīvās enerģijas ieguves veids vispār nav iekļauts un apzināts, nav arī iespējas šāda veida investīcijām piesaistīt Eiropas finansējumu, lai gan visā Eiropā tas ir viens no valstu izaugsmes, resursu taupības un teritoriālajiem attīstības instrumentiem.

Jelgavas novada pašvaldība publiski pauž nožēlu, ka valdības un ministriju līmenī apzināti norit izvairīšanās no šī jautājuma iztirzāšanas un iekļaušanas alternatīvās enerģijas izmantošanas plānos.

Ģeotermālā siltuma izmantošanas iespējas Jelgavas novada pašvaldībai ir kļuvis īpaši aktuāls temats pēc Elejas pagastā veiktajiem pētījumiem 2012. gadā un pašvaldības rosinātā tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādes, kas apliecina plašas iespējas izmantot zemē mītošos avotus.

Pārstāvot zinātnieku grupu, LU Ekonomikas un vadības fakultātes starptautiskās ekonomikas un biznesa katedras lektors Egils Fortiņš vairākkārt ministriju pārstāvjiem prezentējis pētījumu, kas apliecina neapstrīdamu faktu - Elejas pagastā ir milzu potenciāls izmantot ģeotermālo siltumu. Turklāt tās nav vien teorētiskas aplēses, bet jau šobrīd Elejā ir eksperimentāls urbums, ko savulaik veica Jūras ģeoloģijas un ģeofizikas institūts. Laikā no 1970. līdz 1990. gadam kopumā Latvijā izdarīti 23 šādi urbumi. Ģeotermālais siltums var tikt pielietots gan koģenerācijas staciju būvniecībai elektrības, siltuma ražošanai, gan zivju dīķu būvēšanai, silto baseinu kā kūrortzonas izveidei vai cita veida investīciju projektiem Jelgavas novada un visa reģiona attīstībai.

Jelgavas novada domes priekšsēdētājs atkārtoti secina: «Jau iepriekš esmu norādījis, ka visā pasaulē – Vācijā, Islandē, – pat Baltkrievijā ar milzu aizrautību un potenciālu tiek meklētas iespējas un izmantota katra mazākā iespēja izmantot ģeotermālo siltumu gan reģiona ekonomiskajai attīstībai, gan uzņēmējdarbības attīstīšanai. Diemžēl joprojām Latvijā valdības līmenī to uzskata par sapņošanu, lai arī citviet jau sen tā ir realitāte ar valsts atbalstu. Šobrīd it īpaši, kad aktualizējies jautājums par Latvijas enerģētisko atkarību no Krievijas ir īstais laiks atgriezties pie šī jautājuma. Turklāt nevis izbrīna līmenī, par šādu enerģijas avotu esamību, bet gan pavisam konkrētā darbu līmenī,» apgalvo priekšsēdētājs Ziedonis Caune piebilstot, ka no valdības puses vēlētos redzēt divus rīcības soļus. «Ir divi veidi, kā mēs varam attīstīt ģeotermālā siltuma ieguvi. Pirmais, valsts līmenī rast finansējumu, otrais - vismaz iekļaut ģeotermālā siltuma ieguvi valsts attīstības plānos, kas pavērtu ceļu Eiropas līdzekļu piesaistei, tām pašvaldībām kuru teritorijās ir šāds dabas resursu potenciāls,» norāda Z.Caune.

Vēl 2012. gadā Jelgavas novada pašvaldība sadarbībā ar SIA «Naftas & Gāzes konsultanti» veica tehnisko analīzi, ģeoloģisko analīzi un ekonomiskās vides analīzi Elejas pagastā, analizējot arī nepieciešamās investīcijas atjaunojamo energoresursu ieguvei. Pēc Latvijas Zinātņu akadēmijas goda biedra ģeologa Astrīda Freimaņa teiktā un saskaņā ar viņa aprēķiniem, izmantojot vairākas metodes, Elejas pagastā sešu kilometru dziļumā temperatūra var sasniegt 160-180 Cº, - tātad konceptuāli piemērots resurss elektroenerģijas ražošanai.

Atsaucoties uz jau iepriekš publiskoto informāciju, ģeotermālā enerģija ir dabīgais Zemes siltums, kas veidojas Zemes kodolā notiekošo procesu rezultātā. Latvijā nav ģeotermālās virszemes avotu, bet jau 1970tajos gados ģeoloģisko izmeklējumu rezultātā Latvijas Rietumu daļā 1 km dziļumā atklāti ģeotermālo ūdeņu slāņi, kuru temperatūra sasniedz 60 Cº. Enerģijas izmantošana atkarīga no tās dziļuma un temperatūras.

2011. gada 27.aprīlī Rīgas pašvaldības «Rīgas enerģētikas aģentūra» kopā ar 2010. gadā izveidoto Latvijas Nacionālo ģeotermālo asociāciju un A/S «Rīgas siltums» organizēja starptautisku konferenci par ģeotermālās enerģijas izmantošanas iespējām Latvijā. Atsaucoties uz publiski pieejamo informāciju, konferences organizatori norādījuši, ka Rīga, Jūrmala, Jelgava, Bauska, Eleja un Liepāja atrodas Latvijas ģeoloģisko anomāliju karstākajā zonā, kurā ieslēgta ievērojama daļa energopotenciāla.

«Ģeotermālā siltuma ieguvei Eiropā izmanto vairākas inovatīvas metodes, kas varbūt ir lētāk nekā tiek lēsts Latvijā – tas ļauj arī finansiālā izteiksmē uz ģeotermālā siltuma ieguvi un izmantošanu raudzīties pavisam praktiski un reāli. Jā, urbumu veikšana aprēķināma uz summu līdz desmit miljoniem eiro, taču tā ir investīcija savas valsts teritorijas attīstībā, kuru pagaidām valsts novērtē kā neapstiprinātas iedomas. Kopš 2012. gada, kad ministrijās esam iesnieguši pētījumu un visus pamatojumus, nekas uz priekšu nav pavirzījies,» secina Ziedonis Caune, piebilstot, «pašvaldība tik un tā būs iniciatore tēmas aktualizēšanai valsts finansējuma piesaistē arī turpmāk.»

Pirms diviem gadiem Jelgavas novada pašvaldība izstrādāja arī projektu dalībai Eiropas Komisijas programmas «Inteliģentā Enerģija Eiropai» atklātajā projektu konkursā. Projekta «Atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšana apkurei un dzesēšanai, sadarbojoties pilsētu un lauku teritorijām» apstiprinājuma gadījumā Jelgavas novadam, sadarbojoties ar astoņiem starptautiskiem partneriem, būtu iespēja piesaistīt atbalstu ģeotermālā siltuma ieguvei Elejas pagastā. Diemžēl projekts netika atbalstīts.

Jelgavas novada pašvaldība aicina Vides aizsardzības un reģionālās ministriju aktualizēt gan VARAM, gan Ekonomikas ministrijā pieejamos Jelgavas novada pašvaldības iesniegtos dokumentus, kas ikreiz tikšanās reizēs izpelnījušies atzinīgu ministriju vērtējumu un solījumus šāda pētījuma rezultātus iestrādāt alternatīvās enerģijas ieguves plānos.

Jelgavas novada pašvaldība

Pievieno komentāru

Komentāri 5

zz

Vai tad kāds, to aizliedz darīt?
Atkal prasa atbalstu. Laiks būvēt ekonomiku uz biznesa pamatiem, nevis visu laiku kaut ko prasīt.

pirms 2 gadiem, 2016.07.06 23:53

Tas pats Jānis

Tā vien izskatās, ka šeit top jauna shēma, kā pakāst simtus miljonu.
Arī vēja enerģija bija veids kā pabarot makten alkatīgos ražotājus un Latvijā neviens vēja ģeneratorus neieviesa jo atmaksāšanās laiks vēja parkam ir aptuveni 7-8 gadi un kapitālais remonts ir pēc 10 gadiem. Rezultātā, tikai pēc 13-14 gadiem sākas kaut kāda substanciāla peļņa. Bet mēs jau neesam spējīgi attīstīt ražošanu ģeneratoru komponentiem, jo ir slinkums un alkatība. Tā lūk arī dzīvojam.

pirms 2 gadiem, 2016.07.07 09:01

Drošības policists

Novadā rakstītpratēju nav, kurš rakstu uzrakstīja ?

pirms 2 gadiem, 2016.07.07 12:27

vo

tu ir galvu saspiedis , moš palīdzība vajdzīga ?

pirms 2 gadiem, 2016.07.07 16:11

apčakars

Ģeotermālaijs , tur laikam nevarēs pievienot komponentes un pakāst tautu !?

pirms 2 gadiem, 2016.07.26 22:32

Vietējās ziņas