Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kādam vajadzēja glābt cilvēci – piemin Černobiļas avāriju (FOTO) 4

Atzīmējot Černobiļas atomelektrostacijas avārijas 30. gadadienu, vakar Jelgavā svinīgā sapulcē, piedaloties Ukrainas vēstniekam Jevgenam Perebijnim, kā arī Baltkrievijas vēstniecības pārstāvjiem, Jelgavas pilsētas, Jelgavas un Ozolnieku novada pašvaldību vadītājiem, tika sveikti 39 Jelgavas novada, 83 pilsētas un 16 Ozolnieku novada avārijas seku likvidētāji. 

Pēc aptuvenām ziņām, pasaulē lielākās kodolreaktora katastrofas seku likvidēšanā karaklausības kārtībā no 1986. līdz 1989. gadam tika mobilizēti ap sešsimt Jelgavas un Jelgavas rajona iedzīvotāju. Trīsdesmit gados daļa toreizējo glābēju ir mainījuši dzīvesvietu, diemžēl daudzi miruši. Pārējie draudzējas un lielā skaitā bija atnākuši uz sapulci, kur aplausi un smaidi mijās arī ar pārdzīvojumu asarām. 

Starp sapulcē sveiktajiem bija arī jelgavnieks Vasilijs Caplinskis. Glābšanas darbos viņš tika mobilizēts visgrūtākajā laikā, tikai mēnesi pēc avārijas – 1986. gada maijā. Tolaik bija 29 gadus vecs, nesen apprecējies sportisks inženieris, kas strādāja Jelgavas transporta uzņēmumā AK-6. Vasilijam patika viņa darbs. Vēl tagad viņš lepojas ar jaunībā izcīnīto sudraba medaļu PSRS čempionātā  akadēmiskajā airēšanā.

1986. gada maija sākumā Kijevā, kas atrodas 110 kilometru no Černobiļas atomelektrostacijas, notika pasaules čempionāts riteņbraukšanā. «Kijeva ir ļoti skaista, man mīļa pilsēta. Tur esmu trenējies, startējis sacensībās. Tādu pasaules čempionātu nevarēja laist garām. No Jelgavas izbraucām ap trīsdesmit sporta entuziastu grupa, kurai es skaitījos vadītājs. Jau iekāpjot vilcienā Rīga–Kijeva, no pavadoņiem dzirdējām satraucošas baumas par atomelektrostacijas avāriju. Runāja, ka visi radiācijas apstarotie mirst. Liela daļa no mūsu grupas Šauļos izkāpa ārā un atgriezās mājās, vēl viena daļa izkāpa Baltkrievijā. Līdz galam aizbraucām cilvēku desmit,» stāsta Vasilijs.

Kijevā ziedēja kastaņi, cilvēki uz ielām smaidīja un arī pasaules čempionāts riteņbraukšanā notika. Uzmanību gan piesaistījušas automašīnas, kas dienu un nakti laistīja pilsētas ielas, tādējādi mazinot putekļu celšanos. 

Katastrofas izraisīto radioaktīvā fona pieaugumu fiksēja pat Zviedrijā. Beidzot maija sākumā ārvalstu spiediena ietekmē tika publiskota oficiāla padomju puses informācija par notikušo.

Maijā arī Vasiliju izsauca uz Jelgavas kara komisariātu, kur viņam dienēja labi paziņas. Tie pa draugam lika izvēlēties: vai nu brauc uz gadu dienēt Vjetnamā, vai arī glābšanas darbi Černobiļā. Vasilijs izšķīrās par labu Černobiļai. Uz turieni viņu nosūtīja maija beigās, bet demobilizēja 4. septembrī. Viņa dienesta laikā avarējušais kodolreaktors vēl nebija nosegts, kas pastiprināja radioaktīvo piesārņojumu. «Kādam šis nāvējošais process bija jāaptur,» uzskata Vasilijs Caplinskis.

Foto: Raitis Puriņš. Visu rakstu lasiet piektdienas, 29. aprīļa, «Zemgales Ziņās»


Pievieno komentāru

Komentāri 4

Rāmis

Paldies šiem cilvēkiem un lai turas veselība!

pirms 2 gadiem, 2016.04.29 15:19

Jocke

Starp lieliem cilvēkiem gādās arī pa kādam zutim .

pirms 2 gadiem, 2016.05.02 00:41

Vietējās ziņas