Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

2013. gadā augstskolās visvairāk budžeta vietu ir inženierzinātnēs

2012./2013. studiju gadā procentuāli visvairāk valsts finansēto budžeta vietu ir studiju tematiskajās grupās "Inženierzinātnes, ražošana un būvniecība", "Veselības aprūpe un sociālā labklājība", attiecīgi 25,6% un 18,4%, aģentūra LETA uzzināja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

Ministrijas sniegtie dati liecina, ka grupā "Inženierzinātnes, ražošana un būvniecība" ir 13 751 studējošais, no kuriem par budžeta līdzekļiem studē 8938, bet par maksu - 4813 cilvēki. Savukārt tematiskajā grupā "Veselības aprūpe un sociālā labklājība" par budžeta līdzekļiem no 11 832 studentiem studē 6422 jaunieši, bet par pašu līdzekļiem - 5410.

Lai arī grupā "Sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības" ir visvairāk studējošo - 39 252 -, budžeta vietas ir 4850 jeb 13,9%, bet pārējie - 34 402 - studē par maksu.

Dabas zinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju jomā no 6440 studentiem par valsts līdzekļiem studē 13,2% jeb 4603 jaunieši, bet par savām studijām paši maksā 1837 studenti. Humanitārās zinātnes un mākslu studē 8474 jaunieši, bet budžeta vietas ir 4324 jeb 12,4% no kopējā budžeta vietu skaita. Grupā "Pakalpojumi" ir 7,3% budžeta vietu - 2544 jauniešiem no 7492, bet "Izglītībā" ir 6,9% budžeta vietu, kas piešķirtas 2402 studentiem no 5867.

Vismazāk budžeta vietu jeb 2,2% ir "Lauksaimniecībā", kur no 1366 studējošiem par valsts līdzekļiem mācās 771. Kopumā valstī šajā mācību jomā augstskolās un koledžās studē 94 474 studenti, no kuriem par valsts līdzekļiem studē 34 854, lielākā daļa - pamatstudijās.

Ministrija norāda, ka budžeta vietu sadalījumā 2013.gadam jau ņemta vērā nepieciešamība sekmēt studentu skaita pieaugumu ražojošajās nozarēs, piemēram, dabas zinātņu, inženierzinātņu un lauksaimniecības jomās. Turklāt, salīdzinot pērnā gada un 2013.gada budžeta vietu sadalījumu pa studiju jomām augstskolās un koledžās, studiju skaits augstskolās palielināts inženierzinātnēs, dabas zinātnēs un pakalpojumu jomā, savukārt veselības aprūpes un sociālās labklājības, sociālo zinātņu, humanitāro zinātņu un izglītības jomā budžeta vietu skaits samazināts.

Šā gada janvārī tā laika izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis parakstījis līgumus ar Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošajām augstskolām un koledžām par budžeta vietu finansēšanu 2013.gadā. Pēc IZM organizētām individuālām sarunām ar augstskolu pārstāvjiem, kurās piedalījās arī darba devēju pārstāvji, izmaiņas tika veiktas 1417 budžeta vietām 142 programmās.

Ministrija gan akcentē, ka darba tirgus vajadzību nodrošināšana ir tikai viens no vairākiem augstākās izglītības uzdevumiem sabiedrībā. Tāpēc, plānojot valsts budžeta vietu skaita sadalījumu, tiek ņemti vērā arī daudzi citi faktori, kas izriet no pārējiem augstākās izglītības uzdevumiem. Piemēram, katrā studiju jomā jāsaglabā kritiski minimālais studiju vietu skaits, lai netiktu apdraudēta gan attiecīgo zinātnes nozaru attīstība, gan akadēmiskā un zinātniskā personāla atjaunošana un papildināšana un citas.

IZM kopīgi ar augstskolām, darba devējiem, nozaru pārstāvjiem turpinās izvērtēt budžeta vietu pārdali arī šogad, lai sagatavojamo speciālistu skaitu samērotu ar prognozētajām izmaiņām darbaspēka pieprasījumā profesiju grupās.

Jau vēstīts, ka darbaspēka pieprasījuma prognozes norāda uz nepieciešamību veikt budžeta vietu pārdali augstskolās, samazinot budžeta vietu skaitu studiju virzienos, kas jau šobrīd veido darbaspēka pārprodukciju, uzsver izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP). Ministrs uzskata, ka papildu budžeta vietas jāpiešķir jomās, kur drīzumā akūti trūks profesionāļu.

Kā aģentūru LETA informēja ministra padomniece komunikācijas jautājumos Una Ahuna-Ozola, saskaņā ar Ekonomikas ministrijas (EM) ziņojumu būtiskākais darbaspēka pārpalikums augstākās izglītības grupā sagaidāms starp iedzīvotājiem ar izglītību humanitārās zinātnēs un pakalpojumu jomā. Savukārt tādās izglītības jomās kā dabaszinātnes, inženierzinātnes, matemātika, informācijas tehnoloģijas un lauksaimniecība būs jāsaskaras ar nepieciešamo speciālistu trūkumu. "Šie dati tiks ņemti vērā, lemjot par budžeta vietu sadalījumu augstskolām," uzsver ministrs.

Otrdien valdībā iesniegtais EM informatīvais ziņojums "Par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm" liecina, ka sagaidāmas izmaiņas darbaspēka pieprasījumā profesiju grupās. Cita starpā ziņojumā arī norādīts, ka nepieciešams paaugstināt profesionālās izglītības prestižu, jo saskaņā ar EM prognozēm tuvākajā nākotnē vislielākās problēmas atrast darbu būs iedzīvotājiem bez izglītības kādā no profesijām - nākotnē viņi varētu veidot pusi no kopējā bezdarbnieku skaita, stāsta Ahuna-Ozola.

Kā ziņots, Dombrovskis par vienu no savām prioritātēm ir nosaucis profesionālās izglītības stiprināšanu un tās prestiža celšanu. Izglītības un zinātnes ministrija jau realizējot pārmaiņas profesionālās izglītības jomā, veidojot profesionālās izglītības kompetences centrus Rīgā un reģionos, kuri tiek stiprināti un uzlaboti, novirzot ERAF finansējumu investīcijās šo skolu renovācijā un aprīkošanā.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas