Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Analīzes apstiprina leģionāru slimību izraisošās baktērijas klātbūtni ūdensvadā Aizkrauklē; šogad valstī konstatēti astoņi saslimšanas gadījumi

No Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) saņemtie analīžu rezultāti apstiprina, ka daudzdzīvokļu nama ūdensvadā Aizkrauklē izplatījusies leģionāru slimību izraisošā baktērija, aģentūru LETA informēja pašvaldības vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Zanda Bistere.

Pēc pašvaldības rīcībā esošās informācijas, bērnam, kurš dzīvo Lāčplēša ielas 9. namā, apstiprināta leģionāru slimība, bet signāli no citiem iedzīvotājiem par iespējamo saslimšanu nav saņemti.

Legionelozes baktērija dažādās koncentrācijās atklāta gan daudzdzīvokļu mājas Lāčplēša ielā ūdensvadā pagrabā, gan pašā dzīvoklī, kur saslimis bērns. Citur pilsētā analīzes ņemtas netika, jo to neparedz normatīvie akti.

SPKC aģentūrai LETA konkrēto gadījumu nekomentēja, tomēr informēja, ka šogad pavisam valstī ir konstatēti astoņi saslimšanas gadījumi ar leģionāru slimību. Pērn kopumā reģistrēti 24 šādi saslimšanas gadījumi.

Tikmēr sociālajā tīklā «Facebook» kāda sieviete no Aizkraukles raksta, ka šī baktērija izraisījusi smagu infekciju plaušās viņas jaundzimušajam dēlam. Svētdien publicētajā ierakstā viņa norāda, ka cīņa sākusies 10. februāri, kas ir 13 dienas pēc mazuļa dzimšanas. Bērns jau mēnesi ir pavadījis jaundzimušo intensīvajā terapijā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā, raksta sieviete.

Bērna māte arī norāda, ka ģimenei telefoniski ticis paziņots, ka bīstamā baktērija ir atrasta viņu dzīvoklī, kā arī konkrētās dzīvojamās mājas pagraba centrālajā trubā.

Lai izvairītos no baktērijas izplatīšanās, visā Aizkraukles ūdensvadā līdz 60 grādiem paaugstināta karstā ūdens temperatūra. «Ja iedzīvotāji nevēlas lietot tik karstu ūdeni, viņi par to var lemt māju sapulcēs,» pauda Bistere.

Tāpat, lai nepieļautu baktērijas izplatīšanos, iedzīvotājiem ieteikts biežāk dezinficēt dušas uzgaļus, krānus. Savukārt ūdensvada apsaimniekotājs ūdensapgādes sistēmu dezinficē divreiz gadā, kā to nosaka normatīvi, skaidroja pašvaldības pārstāve.

Aizkraukles novada pašvaldība pagājušajā nedēļā saņēmusi signālu par iespējamu leģionāru slimības inficēšanās gadījumu kādā no Aizkraukles pilsētas daudzdzīvokļu namiem, kur esot saslimis bērns.

Balstoties uz iegūto neoficiālo informāciju, pašvaldība un iesaistītie uzņēmumi ir sākuši profilaktiskos pasākumus šīs slimības izraisošās baktērijas likvidēšanā.

Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologi atgādina, ka legioneloze ir reģistrējama infekcijas slimība. Saslimstības rādītāji Latvijā atbilst vidējiem rādītājiem ES, pēdējo piecu gadu laikā Latvijā reģistrēti vidēji 33 legionelozes gadījumi gadā. Katrs saslimšanas gadījums tiek pakļauts epidemioloģiskajai izmeklēšanai, kas ietver inficēšanās apstākļu noskaidrošanu, tai skaitā arī ūdens paraugu laboratorisko izmeklēšanu iespējamās inficēšanās vietās. Konstatējot legionellu klātbūtni ūdens paraugā, SPKC sniedz norādījumus objekta apsaimniekotājam.Slimībai ir konkrēti profilakses pasākumi, kurus ievērojot ir iespējams izvairīties no saslimšanas.

Legioneloze jeb leģionāru slimība ir relatīvi reta infekcijas slimība, kura bieži norit kā pneimonija (plaušu karsonis), vēsta portāls slimibas.lv. Legionelozei ir divas klīniskās formas: smagākā ir pneimonija, vieglākā – Pontiaka drudzis. Abu klīnisko formu sākotnējie simptomi ir apetītes trūkums, sāpes muskuļos un galvassāpes. Legionelozes inkubācijas periods ir no divām līdz desmit dienām (visbiežāk – septiņas dienas). Infekcijas avots ir baktēriju (legionellu) saturošs ūdens. Cilvēki inficējas, ieelpojot baktērijas saturošas aerosolizētas ūdens daļiņas, kas veidojas no sīkiem ūdens pilieniņiem, kad ar legionellām piesārņotais ūdens atsitas pret cietām virsmām.

Legionellas īpaši vairojas siltā ūdenī, karstā un aukstā ūdens tvertnēs, cauruļvados ar nelielu ūdens plūsmu vai stāvošā ūdenī (piemēram, dzīvokļos, kur reti tiek izmantoti krāni vai dušas), cauruļvadu dušu, krānu vai tvertņu virsmu organiskajā aplikumā, nosēdumos, mazgāšanas iekārtu un aizbāžņu gumijas vai dabiskajās šķiedrās, ūdens sildītājos.

Bioloģiskā aplikuma veidošanos uz ūdensvadu un ūdenstilpņu iekšējām virsmām veicina piesārņojums, neaizsniedzamas vietas, kuras nevar iztīrīt, ūdens stagnācija (zems spiediens, akli cauruļu gali vai piedēkļi, liels ūdens apjoms), negludas virsmas, karstā ūdens temperatūra zem 50 grādiem, korozija un citi faktori.

Slimībai ir straujš sākums ar ķermeņa temperatūras paaugstināšanos līdz 39–40,5 grādiem. Tās gadījumā novēro vispārējas intoksikācijas pazīmes, sausu klepu, sāpes krūtīs, elpošanas traucējumus, pneimoniju, sirds un nieru darbības traucējumus, caureju. Minēto simptomu parādīšanās gadījumā nekavējoties jāvēršas pēc palīdzības pie ģimenes ārsta. Ārstēšanās visbiežāk notiek stacionārā. Ja slimība netiek ārstēta, letālo gadījumu skaits var sasniegt pat 39 procentus gadījumu.

Lai izvairītos no inficēšanās dzīves vietā, karstā un aukstā ūdens sistēmās nepieciešams nodrošināt apstākļus, kas kavētu legionellu savairošanos. Jāseko tam, lai aukstā ūdens temperatūra būtu zem 20 grādiem, bet karstā – virs 50 (aptuveni minūti pēc ūdens tecināšanas būtu jātek šādam ūdenim).

Svarīgi regulāri veikt dušu galviņu tīrīšanu no organiskā un neorganiskā aplikuma, kā arī dezinficēt, izmantojot hloru saturošus dezinfekcijas līdzekļus vai ieliekot verdošā ūdenī.

Vismaz reizi nedēļā dažas minūtes jātecina ūdens krānos un dušās, kas tiek reti izmantoti. Tas jādara arī ikreiz pirms ūdens lietošanas pēc ilgstošas prombūtnes.


Foto: lvportals.lv

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas