Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Aprit desmit gadi kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā 10

Pirms desmit gadiem Latvija oficiāli iestājās Eiropas Savienībā (ES), tādējādi īstenojot vienu no saviem galvenajiem ārpolitikas mērķiem.

1999.gada decembrī Helsinku padomē tika nolemts sākt iestāšanās sarunas ar Latviju. Lēmuma par Latviju pamatā bija Eiropas Komisijas (EK) progresa ziņojumi, jo toreiz Latvijas atbilstība iestāšanās kritērijiem EK ziņojumā bija novērtēta atzinīgi divus gadus pēc kārtas. Tas bija apliecinājums, ka integrācijas process ES ļāvis mobilizēt Latvijas iekšējās reformas, ļaujot turpmākos divus gadus, proti, laika posmā no 2000.-2001.gadam, notikt Latvijas iestāšanās sarunām.

2003.gada 16.aprīlī toreizējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Ministru prezidents Einars Repše (tolaik - JL), bijusī ārlietu ministre Sandra Kalniete un sarunu vadītājs Andris Ķesteris Atēnās Latvijas vārdā parakstīja līgumu par pievienošanos ES.

2003.gada 20.septembrī notika tautas nobalsošana par Latvijas dalību Eiropas Savienībā (ES), kad par Latvijas iestāšanos ES nobalsojot 66,97% balsstiesīgo iedzīvotāju. Pret Latvijas dalību ES nobalsoja gandrīz trešdaļa jeb 32,26% iedzīvotāju.

2003.gada 30.oktobrī Saeima ratificēja Latvijas pievienošanās līgumu ES.

Savukārt 2004.gada 1.maijā Latvija oficiāli iestājās ES.

Pievieno komentāru

Komentāri 10

vita

Kas ir mainījies Jelgavā? ūdens kvalitāte drausmīga, attīrīšanas iekārtas smird, ielas tikai lāpītas ar ielāpiņiem, dzīvojamo māju pagalmi drausmīgi. Cik Jelgavā pa šiem 24 gadiem ir no jauna noasfaltētas ielas, Meiju ceļa rajonā - neviena. Kas notiks, kad sāks brukt vēl padomju laikos celtās mājas? Celsim barakas? Bet cik milijoni ir iztērēti eiropas naudas, kur ir atdeve? Nav.

pirms 5 gadiem, 2014.05.01 18:04

Ir OK

Ja mums kaimiņos nebūt visidiotiskā valsts pasaulē, tad varētu dzīvot vieni. Bet tagad... paldies Dievam!

pirms 5 gadiem, 2014.05.02 09:51

s

Idiotiskākā valsts pasaulē nenolikvidēja cukurfabrikas....

pirms 5 gadiem, 2014.05.02 12:02

!!!

Pats esi IDIOTS!

pirms 5 gadiem, 2014.05.03 09:53

***

Mums kaimiņos dzīvo arī igauņi. Un kā vēl dzīvo! Ko teiksi? Viņi tavu valsti uzskata par visidiotisk .

pirms 5 gadiem, 2014.05.03 14:32

?

It kaa tu nezinaatu par kuru valsti ir runa!

pirms 5 gadiem, 2014.05.03 20:23

membrāns

Piekrītu Vitai.Krutka dārga,spirts aizdomīgs-metil vai etil,zivis dārgas ,alus skābs....Par to mēs stāvējām uz barikādēm ???Ielas nav taisnas ,aiz līkuma slēpjas poliči,pie stūres vairs nevar alkoholu dzert,neļauj pīpēt LEGĀLAS narkotikas,lamāties un spļaut zaļo krempuli uz ielas nevar uzreiz jāmaksā sods...Labāk būtu pievienojušies NVS...

pirms 5 gadiem, 2014.05.02 20:30

tauta

Eiroskeptiķis Normunds Grostiņš ir iesniedzis Saeimā 14 000 manabalss parakstu par PVN samazināšanu pārtikai. Vārds saeimas deputātiem. Un - Grostiņu pēc Skandināvijas parauga uz Eiroparlamentu!

pirms 5 gadiem, 2014.05.03 19:34

LETA

1. Jāuzsver, ka dalība Šengenas zonā nav obligāti saistīta ar dalību ES. Islande, piemēram, ir Šengenas zonā un pagājušgad pārtrauca iestāšanās sarunas ar ES. Šengenas zonā ir Norvēģija un Šveice, kas abas referendumos ir noraidījušas dalību ES.

2. ES ierobežo Latvijas iespējas pielietot importa aizstāšanas stratēģiiju un iesākumam samazināt PVN Latvijā ražotai pārtikai.
Rezultātā negatīvā tirdzniecības bilance ar ES pagājušā gadā no Latvijas ekonomikas izsūca 3 miljardus eiro (Vācija šai laikā no tirdzniecības ar ES ieguva gandrīz 200 miljardus). Desmit gadu laikā tā zaudēti vairāk nekā 30 miljardi eiro.

3. Latvijas ārējais parāds ir pārsniedzis 11 miljardus eiro un procentu maksājumi pārsniedz miljonu eiro dienā.

Tādējādi, atceroties, ka pirms iestāšanās ES eirooptimistu līderes, vairas un kalnietes, mums solīja uzplaukumu kā " Portugālei un Grieķijai pēc iestāšanās ES", mēs redzam, ka Grieķijas scenārijs - valsts bankrots - ar ES palīdzību Latvijai patiešām ir reāls.

Normunds Grostiņš

Latvijas Nākotnes Institūta valdes priekšsēdētājs

pirms 5 gadiem, 2014.05.03 19:34

Latvijas ziņas