Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Aptauja: Latvijas iedzīvotāji neatbalsta laika «grozīšanu» 6

Divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju neatbalsta praksi pavasarī pāriet uz vasaras laiku un rudenī atgriezties Latvijas laika joslā, liecina Ekonomikas ministrijas veiktā aptauja.

Kopumā aptaujā viedokli pauda 6244 respondenti, no kuriem 4917 pauda neapmierinātību ar esošo praksi Latvijā un Eiropā pavasarī vienoti pāriet uz vasaras laiku un rudenī atgriezties savā laika joslā. Viedokli par pārejas uz vasaras laiku un atpakaļ ietekmi uz dažādām tautsaimniecības nozarēm pauduši arī komersanti, nevalstiskās organizācijas un valsts un pašvaldību iestādes.

Aptaujas rezultāti uzrāda atšķirīgus viedokļus par ieguvumiem un zaudējumiem dažādās personu grupās, gan arī tautsaimniecības nozarēs. Kā galvenos trūkumus laika "grozīšanā" aptaujātie min dabisko bioritmu traucējumus, kas ietekmē darba izpildes kvalitāti un efektivitāti, savukārt kā ieguvumus - garākus vakarus saules gaismā un elektroenerģijas ietaupījumu.

Lauksaimniecībā darbība ir izteikti sezonāla, un laikam, kuru var lietderīgi izmantot darba veikšanai ārpus telpām, ir būtiska nozīme. Vasaras sezonā, sevišķi karstā laikā, lauksaimnieki var sākt darbu agrāk, kad temperatūra ir relatīvi zemāka nekā dienas vidū. Savukārt putnkopībā un piena lopkopībā laika pāreja nedaudz negatīvi ietekmē produktivitāti, jo laika nobīde, periodiski pārejot uz atšķirīgiem laikiem gada laikā, rada adaptācijas grūtības dzīvniekiem. Augkopībā ievērojamas izmaiņas nepastāv.

Enerģētikas sektorā, pārejot uz vasaras laiku, vērojama enerģijas ekonomija. Lai arī individuāli privātpersonas jūt izdevumu par elektroenerģiju samazināšanos vasaras laika periodā, taču valstiskā mērogā tā ir nebūtiska.

Būvniecības nozarē vasaras laikam ir pozitīva ietekme - ņemot vērā salīdzinoši īso būvniecības sezonu Latvijā, pāreja uz vasaras laiku pozitīvi ietekmē darba ražīgumu un ļauj darbus organizēt divās maiņās. Vienlaikus komersanti norādījuši, ka, atceļot pāreju uz vasaras laiku, var sadārdzināties būvniecības izmaksas.

Komercdarbībā vasaras laika periodā vērojams neliels elektroenerģijas patēriņa ietaupījums. Atsevišķām nozarēm pāreja uz vasaras laiku sniedz pozitīvu pienesumu, piemēram, tūrisma nozarei, kurā var tikt pagarināts laiks atsevišķu pakalpojumu sniegšanai, jo dienas gaišajā laikā vērojams cilvēku aktivitāšu pieaugums ārpus telpām. Vienlaikus šīs nozares komersanti norādījuši, ka svarīgi nodrošināt vienotu laika maiņu pēc iespējas vairāk valstīs, jo pretējā gadījumā rodas sarežģījumi pārrobežu darījumos.

Veselības nozares pārstāvji norādījuši, ka papildu gaisma pēcpusdienās veicina gan psiholoģisko veselību (depresijas u.c. profilaksi), gan fizisko veselību - D vitamīna sintēzi, kā arī garākas gaišās vakara stundas palielina iespēju iedzīvotājiem nodarboties ar dažādām fiziskajām aktivitātēm svaigā gaisā. Vienlaikus tiek norādīts, ka atsevišķiem cilvēkiem laika maiņa rada disbalansu fizioloģiskajā diennakts ritmā un var izraisīt miega traucējumus, kam savukārt ir ietekme uz uzmanību un modrību; jūtīgāk laika maiņa ietekmē cilvēkus ar psihiskās veselības traucējumiem.

Transporta nozares komersanti viennozīmīgi norādījuši, ka svarīga ir harmonizēta pieeja laika maiņai Eiropas Savienības teritorijā. Patlaban skaidri vērojams administratīvais slogs tiem komersantiem, kuriem notiek sadarbība ar to valstu komersantiem, kurās neveic pāreju uz ziemas un vasaras laiku.

EM atgādina, ka šī aptauja nemaina pastāvošo kārtību patlaban un 2014.gada 30.martā Latvijā un daudzviet citur pasaulē notiks pāreja uz vasaras laiku, pulksteņa rādītājus pagriežot par vienu stundu uz priekšu. Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks svētdien, 30.martā, plkst.3 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu.

Kopumā aptaujā viedokli pauda 6244 respondenti, no kuriem 3418 respondenti uz jautājumu "Vai Jūs esat apmierināti ar esošo praksi Latvijā un Eiropā pavasarī vienoti pāriet uz vasaras laiku un rudenī atgriezties savā laika joslā?" atbildēja, ka ir ļoti neapmierināti, 1299 - neapmierināti, 239 - ne apmierināti, ne neapmierināti, 371 - apmierināts, 909 - ļoti apmierināti, un astoņi respondenti nevarēja paust skaidru atbildi (nezina).

Pievieno komentāru

Komentāri 6

s

Apmierinātie ir kapeiku pisēji, kuri ietaupa divus eiro, bet čakarē savu veselību izjaucot diennakts ritmu 2x gadā pie kura pieradis organisms....

pirms 5 gadiem, 2014.03.26 08:56

:)

Es arī nobalsoju, lai mūžam paliek vasaras laiks!

pirms 5 gadiem, 2014.03.26 11:08

Bezvārdis

diennakts ritmu... ibiorio, par kādām muļķībām jūs te gvelžat? ritmiņš viņiem.. stulbākais attaisnojums nespējai sagrozīt to vienu atlikušo manuālo pulksteni, kas pats nesamaina laikus. tad jau iedzīvotāji noteikti arī ir pret ceļošanu un došanos da kaut uz vāciju vai franciju. ak vai ak vai, stundas divu starpība, ka tavu māti kā samainās dienas ritmiņš... klauni.

pirms 5 gadiem, 2014.03.26 09:14

Resnais

Cik % atbalstīja jevriku ieviešanu, bet mēs tos lietojam? Valsti maz interesē tautas viedoklis, šādi pētījumi kaķim zem astes.

pirms 5 gadiem, 2014.03.26 11:21

Special

Es parakstījos pret eiro ieviešanu.
Mani ļoti neapmierina pulksteņa grozīšana. Kāda starpība ko rāda cejieri - lauksaimniecībā uz pulksteni neskatās, svarīgi lai darbs ir padarīts!!!

pirms 5 gadiem, 2014.03.26 17:16

Latvijas ziņas