Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Arodbiedrība sāk pedagogu streika procedūru

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padomes ārkārtas sēdē vienbalsīgi nolemts mainīt sarunu formātu ar valdības pārstāvjiem un sākt streika procedūru, kuru regulē Darba strīda likums un Streika likums.

Lēmumu par nepieciešamību rīkot arodbiedrības padomes ārkārtas sēdi un sākt streika procedūru LIZDA vadība pieņēma, konstatējot, ka sociālā dialoga ceļā gan ar lēmējvaras, gan ar izpildvaras pārstāvjiem nav panākts vēlamais rezultāts un valstī tiek turpināts tiesiskais nihilisms, nerunājot par vairāku priekšvēlēšanu vienošanos minēto solījumu godprātīgu izpildi.

2016. gada valsts budžetā finansējums izglītībai un zinātnei nav paredzēts Izglītības likumā, Augstskolu likumā, Zinātniskās darbības likumā noteiktajā apmērā un atalgojuma reformai resursi plānoti pozīcijā «līdzekļi neparedzētiem gadījumiem», kaut sabiedrībai izglītība un zinātne tiek minēta kā valdības prioritāte numur trīs. No līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem valdība plāno finansēt pedagogu darba samaksas jauno modeli, kas praktiski nozīmē to, ka tik nozīmīgajai algu reformai, kuru plānots ieviest ar 2016. gada 1. septembri, valsts budžetā nav rezervēts konkrēts nepieciešamais finansējums.

LIZDA atzinīgi vērtē, ka tika izveidota darba grupa premjeres Laimdotas Straujumas vadībā, taču pēc pirmajām sanāksmēm ticība, ka grupas darbs tiks koncentrēts, lai lemtu par reāliem uzlabojumiem modeļa ieviešanai un iespējām rast nepieciešamo papildu finansējumu, zuda, jo tikšanās norisināsies līdz pat 8. oktobrim, bet valsts budžetu plānots iesniegt Saeimā jau 30. septembrī.

LIZDA padome, pieņemot lēmumu par streika procedūras sākšanu, rēķinās ar iespējamo viedokļu dažādību sabiedrībā, taču ir gatava tikties un skaidrot savu nostāju ar jebkuru iesaistīto pusi. Arodbiedrības prasībās nav noteikts tikai piešķirt adekvātu pedagogu darba samaksu visos līmeņos, bet arī pedagogu darba samaksas jaunajā modelī panākt sākotnējo uzstādījumu izpildi, proti – novērst nevienlīdzību, nepieļaut pārslodzi, veicināt izglītības kvalitāti un jaunu pedagogu piesaisti darbam nozarē.

LIZDA kā izglītības un zinātnes darbinieku interešu aizstāvis neatbalsta Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātā modeļa «kompromisa variantu» bez arodbiedrības priekšlikumiem tā uzlabošanai. Nozares darbinieki mūsu valstī bijuši izturīgi un pacietīgi, godprātīgi turpinot pildīt savu darbu, kaut krīzes laikā ticis samazināts finansējums un jau gadiem partiju solījumi lēni izplēn uzreiz pēc vēlēšanām. Kā pretarguments pedagogu algu palielināšanai sabiedrībā mēdz izskanēt apgalvojums par vājo izglītības kvalitāti. Ir maldīgs uzskats, ka Latvijā izglītības kvalitāte kopumā ir zema. Progress, protams, ir nepieciešams, un LIZDA vairākkārt paudusi priekšlikumus arī par kvalitātes jautājumiem, taču šajā situācijā ikvienam Latvijas iedzīvotājam būtu svarīgi uzdot sev jautājumu – vai es esmu motivēts strādāt, ja mans darbs tiek kritizēts, novērtēts ar zemu atalgojumu un es tieku muļķots ar tukšiem solījumiem?

No arodbiedrības lēmuma izriet veikt visas nepieciešamās Darba strīda likuma un Streika likuma procedūras un, ja procesa laikā no valdības puses netiks sagaidīta vēlamā rīcība, – likumīgi sākt izglītības darbinieku streiku.

LIZDA aicina ikvienu izglītības un zinātnes darbinieku šajā mirklī patiesi novērtēt savu nozīmīgo darbu, kā arī atbalstīt savus kolēģus.

Foto no «Ziņu» arhīva

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas