Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē: Pašvaldību izdevumi ierobežo reģionālos medijus 8

Pašvaldību finansēti izdevumi ierobežo reģionālo mediju darbu, šodien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē pauda reģionālo mediju pārstāve, laikraksta "Neatkarīgās Tukuma Ziņas" redaktore Ivonna Plaude un Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) valdes priekšsēdētāja Anda Rožukalne.

Plaude norādīja, ka saistībā ar pašvaldību izdevumiem pašlaik nav izpratnes par to, kas ir brīva prese, jo pašvaldību izdevumi ir skaisti iepakota propaganda – tie tikai imitē neatkarīgu žurnālistiku.

"Ja ir viens izdevējs, tad materiāls pārstāvēs tā intereses," skaidroja Plaude. Viņa norādīja, ka pašvaldību izdevumiem ir iespējams ieguldīt vairāk naudas sava satura veidošanā, arī piesaistot reklāmdevējus. Plaude novērojusi arī, ka pašvaldībās tiek traucēts neatkarīgo reģionālo mediju pārstāvju darbs.

"Piemēram, Iecavas novadā deputāti konsekventi piekopj praksi nobalsot par slēgto sēdi, lai izraidītu žurnālistu no tās, kā arī tiek atņemti fotoaparāti, liedzot fotografēt pašvaldības pasākumus," stāstīja Plaude, norādot, ka Iecava nav vienīgā, kur šāda prakse tiek novērota. Viņa uzskata, ka šis jautājums ir saistīts ar demokrātijas un neatkarīgu mediju pastāvēšanu vispār.

Kā norādīja LŽA valdes priekšsēdētāja Anda Rožukalne, pašvaldību finansētie izdevumi ir paredzēti, lai informētu, bet reāli šajā izdevumā ir viss – pašlaik nav noteiktu robežu tam, ko var aprakstīt pašvaldības izdevums. Kā piemēru viņa norādīja Jelgavas pašvaldības izdevumu, kurā ir arī televīzijas programma un cita informācija, kas dublējas ar reģionālo mediju aprakstīto.

"Ir iespējams informēt savus vēlētājus, bet nevajag ielavīties viņu pastkastēs. Šie izdevumi tiek radīti par vēlētāju naudu, un tajos bieži gozējas politiķi," stāstīja Rožukalne. Viņa skaidroja, ka, lai risinātu radušos situāciju, kur pašvaldību izdevumi nomāc reģionālos medijus, ir jānosaka, ka pašvaldībām nedrīkst piederēt mediji un ka tās nevar arī dibināt kapitālsabiedrības, kuras rada medijus. Viņasprāt, ir arī jāprecizē, ko nozīmē "informēt vēlētājus", kā arī jānodrošina atbalsts reģionālo mediju sektoram. Kā stāstīja eksperte, pašvaldības varētu publicēt savu informāciju reģionālajos medijos par maksu, norādot, ka tā ir pašvaldības informācija.

Būtu iespējams arī reģionālajā medijā atvēlēt kvotas, lai pašvaldību informāciju tajos ievietotu retāk, bet bez maksas. Pašvaldības varētu savu informāciju kā ielikumu pievienot jau esošajam medijam. Rožukalne arī atzīmēja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) nav instrumentu, lai izmainītu pašvaldību uzvedību, tāpēc šāds instruments ir jāveido, lai uzraugošā ministrija varētu ietekmēt pašvaldības.

Latvijas Preses izdevēju asociācijas un AS "Lauku Avīze" valdes priekšsēdētājs Guntars Kļavinskis pastāstīja, ka arī nacionālajiem medijiem ir grūti šajos konkurences apstākļos. "Ja kaut ko iedod par velti, tad kāpēc pirkt. Šādi tiek grauts ekonomiskais pamats," norādīja Kļavinskis. Viņš uzskata, ka ir vai nu jāaizliedz pašvaldībām izdot savus materiālus, vai arī precīzi jānorāda, ko tajos var rakstīt.

Kultūras ministres padomnieks sabiedrības integrācijas un mediju politikas jautājumos Mārtiņš Kaprāns arī ir pārliecināts, ka pašvaldību izdevumi apdraud reģionālo mediju ilgtspēju. "Svarīga problēma ir reģionālo mediju komerciālo interešu aizskaršana, jo tas apdraud mediju ienākumus un iespēju atalgot cilvēkresursus," skaidroja Kaprāns. Viņš norādīja, ka pašvaldības kropļo normālu tirgu, izskatoties tajā kā hibrīdi.

VARAM pārstāvis Aivars Draudiņš norādīja, ka daudzviet reģionos situācija ir tāda, ka cilvēki nevar atļauties abonēt laikrakstus. Bez pašvaldību izdotajiem materiāliem, pēc viņa teiktā, būtu vēl sliktāk, jo cilvēkiem nebūtu pieejama informācijas par novadā notiekošo. Tas ir arī pašvaldību pienākums – skaidrot pieņemtos lēmumus.

Kultūras ministrijas (KM) parlamentārais sekretārs Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK) norādīja uz to, ka pašvaldības ir dažādas, tāpēc nebūtu pareizi vienu un to pašu attiecināt uz visām. "Ir 44 pašvaldības, kur pieejami ir tikai pašvaldību izdotie materiāli. Arī šie izdevumi ir dažādi – daļa tikai informē par pašvaldības darbu, bet daļa pievieno arī citu informāciju," stāstīja Cilinskis. KM, pēc viņa teiktā, neuzskata, ka reģionālo mediju atbalstam vajadzētu veidot īpašu fondu, bet valsts budžeta atbalstu tie varētu saņemt, konkursā iesniedzot un prasot atbalstu saturam. Cilinskis gan norādīja, ka šādas valsts budžeta programmas izstrāde būs atkarīga no valsts budžeta iespējām, kā arī, ka to varētu īstenot vidējā termiņā.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) norādīja, ka ir nepieciešami likuma grozījumu. "Jautājums ir kādi grozījumi, un vai deputāti šajā komisijā un pēc tam lielajā Saeimas sēdē spēs vienoties par tiem," norādīja Mūrniece. Viņa skaidroja, ka pārmaiņas ir vajadzīgas, bet šajā jautājumā esot skaidras partejiskas intereses. Mūrniece arī atzīmēja, ka Plaudes aprakstītā situācija par slēgtajām sēdēm kā sistēmu, kā arī fotoaparātu atņemšanu ir nepieļaujama. Viņasprāt, žurnālistiem ir jāprasa atbildība par to.

Augusts Brigmanis (ZZS) uzsvēra, ka kategoriski iebildīs pret grozījumiem, kas aizliegtu pašvaldību izdevumu pastāvēšanu. Viņš norādīja, ka, ja nebūs iespējams atrast kādu kompromisu, tad "katram būs jāstāv savā pusē". "Es pats ar interesi lasu Pūres pagasta ziņas. Nedrīkst aizliegt šādas pašvaldības avīzes," uzsvēra Brigmanis. Viņam pievienojās Valters Dambe (ZZS), kurš norādīja, ka reģionālā prese, piemēram, Cēsīs, vairāk nespēj nosegt novada ziņas. "Viņi raksta vairāk par skandāliem nevis novadā notiekošo". Viņš uzskata, ka jautājumu par reģionālajiem medijiem un pašvaldību izdevumiem vajag likumiski sakārtot, bet nedrīkst aizliegt pašvaldību izdevumus.

Komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (VL-TB/LNNK) norādīja, ka būs jāatrod iespēja, kā sabalansēt trīs vajadzības – vārda brīvību un viedokļu dažādību, un reģionālo mediju komerciālo interešu neatkarību ar pašvaldību pienākumu informēt sabiedrību. Viņa aicināja deputātus iesaistīties KM un Latvijas Pašvaldību savienības darbā, kuras jau risina šos jautājumus.

Iepriekš intervijā aģentūrai LETA Kaprāns pauda uzskatu, ka valsts dotācijas reģionālajiem medijiem nebūtu risinājums to pastāvēšanai.Jautāts, vai reģionālajiem medijiem varētu tikt izveidots kāds atbalsta fonds, Kaprāns norāda, ka "tā būs šķēpu laušana vēl kādu laiku".

"Reģionos ir redzama problēma, ka pašvaldības mediji ar bezmaksas saturu grauj reģionālos medijus. Piemērs ir "Jelgavas Vēstnesis", kuru pašvaldība dotē ar simtiem tūkstošu gadā. Normāli reģionālie mediji nevar izdzīvot šādā sistēmā. No vienas puses, Latvijā reģionālā identitāte ir svarīga, bet – no otras puses – ja medijs nespēj sevi uzturēt, varbūt tam nevajag pastāvēt," pauž Kaprāns.

Viņš gan piebilst, ka tad atkal paliek risks reģionālo auditoriju atstāt pašvaldības dotētu laikrakstu varā. "Šī atkal izskatās pēc cīnīšanās ar sekām. Pašvaldībai nevajadzētu iejaukties normāli funkcionējošā mediju tirgū," pārliecināts darba grupas vadītājs.

Pievieno komentāru

Komentāri 8

Pilnīgs sviests

Vai Plaude ir bijusi kaut vienā Iecavas novada sēdē, lai gvelztu šīs muļķības, ka deputāti konsekventi piekopj praksi nobalsot par slēgto sēdi, lai izraidītu žurnālistu no tās, kā arī tiek atņemti fotoaparāti, liedzot fotografēt pašvaldības pasākumus?
Šis ir lielisks piemērs, cik "objektīvi" ir tā saucamie neatkarīgie žurnālisti. Galvenais ir "nolikt" pārējos un piekārt sev vienīgās un neapstrīdamās taisnības birku.

pirms 4 gadiem, 2015.03.17 15:10

Iecavas novada dome

Iecavas novada dome nevar spriest par citu novadu praksi un rīcībām šīs situācijas kontekstā, taču var apgalvot, ka šāda informācija, kuru pauž I.Plaude: “Iecavas novadā deputāti konsekventi piekopj praksi nobalsot par slēgto sēdi, lai izraidītu žurnālistu no tās, kā arī tiek atņemti fotoaparāti, liedzot fotografēt pašvaldības pasākumus,”” (citāts no http://zz.diena.lv/vietejas-zinas/latvijas-zinas/cilvektiesibu-un-sabiedrisko-lietu-komisijas-sede-pasvaldibu-izdevumi-ierobezo-regionalos-medijus-194499) ir klaja novada nomelnošana un nepatiesas informācijas sniegšana, jo nekad līdz šim žurnālistiem nav aizliegts ierasties komiteju vai domes sēdēs, kā arī nekad nav aizliegts izmantot diktofonus, kameras vai citas ierīces.
Šāda bez faktiem un pierādījumiem izpausta informācija, kas neatbilst patiesībai un nomelno novada labo vārdu, ir uzskatāma par goda un cieņas aizkaršanu.
Iecavas novada dome nav atsacījusies no sadarbības ar žurnālistiem, kā arī nav atteikusies sniegt informāciju tiem.
Tāpat Iecavas novada iedzīvotāji tiek informēti par aktualitātēm, domes lēmumiem un galvenajām norisēm Iecavas novada dzīvē caur pašvaldības laikrakstu “Iecavas Ziņas”, kurš ir reģistrēts Masu informācijas līdzekļu reģistrā ar Nr.000701661 atbilstoši likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 8. un 9. panta prasībām.

pirms 4 gadiem, 2015.03.17 15:53

kaut kā tā naudiņa jāpelna

Meli, klaja faktu sagrozīšana raksturīga tā saucamajiem neatkarīgajiem . Ne visiem, bet tādus zinu. Piekrītu Pilnīga sviesta viedoklim.

pirms 4 gadiem, 2015.03.17 16:40

spogulis

Aktīva anonīmu komentāru rakstīšana raksturīga domes darboņiem ;)

pirms 4 gadiem, 2015.03.17 16:52

spoguli!

Vai ir kāds nepatiess fakts darboņu teiktajā ?

pirms 4 gadiem, 2015.03.17 16:56

spogulis

Cilvēki ar padomju domāšanu neredz problēmas tajā, ka cilvēki tiek baroti tikai ar propagandu.

pirms 4 gadiem, 2015.03.18 09:41

kk

un ko darīt ar tiem neatkarīgajiem, kuru štatā nav neviena ar žurnālista izglītību? kur analītiskā žurnālistika ir apaļa nulle?

pirms 4 gadiem, 2015.03.21 15:51

atkarīgais

Vnk neatkarīgajiem nav tik daudz naudiņas lai samaksātu pētnieciskajam žurnālistam par nedēļu ilgu pētījumu, kas beidzas ar vienu īsu rakstiņu.

pirms 4 gadiem, 2015.03.22 10:31

Latvijas ziņas