Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Cīņu par prezidenta krēslu turpinās divi valdošās koalīcijas pieteiktie kandidāti

Saņemot vismazāko balsu skaitu trešajā balsojumā, no cīņas par Valsts prezidenta amatu otrais izstājās partijas "Saskaņa" virzītais Saeimas deputāts Sergejs Dolgopolovs.

Par Dolgopolovu nobalsoja 23 deputāti - gandrīz visa Saeimas "Saskaņas" frakcija.

Arī trešajā balsojumā visvairāk balsu saņēma aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) - 35, bet viņam sekoja Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits ar 26 balsīm. Abi valdošās koalīcijas kandidāti cīņu par prezidenta krēslu turpinās nākamajos balsojumos.12 deputāti nobalsojuši pret visiem kandidātiem.

Iepriekšējā balsošanas kārtā no cīņas par prezidenta krēslu izstājās Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars. Šīs partijas septiņi deputāti bija solījuši nākamajos balsojumos nepiedalīties. Par Bondaru nobalsoja tikai septiņi deputāti, bet pret bija 89 deputāti.

Dolgopolovs ir pieredzējis Saeimas deputāts un divus sasaukumus pēc kārtas ir Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs. Iepriekš Dolgopolovs ilgstoši bija arī Rīgas domes deputāts.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Dolgopolovs 1963.gadā pabeidzis Rīgas Politehniskā institūta (tagad Rīgas Tehniskā universitāte) Ķīmijas fakultāti, iegūstot inženiera-tehnologa izglītību. 1969.gadā viņš turpat pabeidzis aspirantūru.

Dolgopolovs karjeras sākumā strādājis Rīgas pusvadītāju rūpnīcā "Alfa".

Atmodas laikā, 1988.gadā, kļuvis par Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas valsts un nevalstisko organizāciju sektora vadītāju. Šo amatu ieņēmis līdz 1990.gadam, kad kļuva par Rīgas pilsētas padomes valdes Kadru nodaļas vadītāju.

Politikā Dolgopolovs iesaistījās 1994.gadā, kad Tautas saskaņas partijas sarakstā kandidēja Rīgas domes vēlēšanās. Kandidējis arī 6. un 7.Saeimas vēlēšanās.

2001.gadā Dolgopolovs kandidēja Rīgas domes vēlēšanās politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) sarakstā, kad arī tika ievēlēts galvaspilsētas pašvaldībā un kļuva par toreizējā Rīgas domes priekšsēdētāja Gundara Bojāra vietnieku.

2003.gadā piedalījās PCTVL frakcijas šķelšanā un Tautas saskaņas partijas frakcijas veidošanā, kļūstot par tās priekšsēdētāju. Tā paša gada nogalē Tautas saskaņas partijas dome nolēma Dolgopolovu izslēgt no partijas par partijas programmas neievērošanu un tēla graušanu.

2004.gadā Dolgopolovs izveidoja partiju "Jaunā politika", kļūstot arī par tās priekšsēdētāju. Vēlāk partija tika pārdēvētā par "Jauno centru".2005.gadā Dolgopolovs politisko organizāciju apvienības "Saskaņas centrs" dibināšanas kongresā ievēlēts par apvienības priekšsēdētāju. Dažus mēnešus vēlāk viņš atstāja šo amatu un tika ievēlēts par priekšsēdētāja vietnieku.

Kā ziņots, otrajā balsojumā par aizsardzības ministru Raimondu Vējoni (ZZS) tika nodotas 34 balsis, bet pret - 62. Viņam sekoja Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits ar 25 balsīm "par" un 71 "pret" un deputāts Sergejs Dolgopolovs (S) ar 24 balsīm "par" un 72 balsīm "pret". Šie kandidāti turpināja cīņu par prezidenta krēslu. Diviem vadošajiem kandidātiem, īpaši Levitam, bija mazāks balsu skaits nekā bija solīts pirms vēlēšanām - Levitam bija solīts vismaz 27 Saeimas deputātu atbalsts.

Pirmajā balsojumā par Vējoni tika nodotas 34 balsis, bet pret - 59. Viņam sekoja Levits ar 24 balsīm "par" un 69 "pret", Dolgopolovs ar 23 balsīm "par" un 70 balsīm "pret" un Bondars ar septiņām balsīm "par" un 86 "pret". Seši balsošanas biļeteni tika atzīti par nederīgiem, savukārt pret visiem kandidātiem bija nobalsojuši pieci Saeimas deputāti.

Kā ziņots, Dolgopolovu prezidenta amatam izvirzīja opozīcijas partija "Saskaņa", Vējoni - Zaļo un zemnieku savienība kopā ar "Vienotības" līderi Solvitu Āboltiņu, bet Levitu - nacionālā apvienība "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) kopā ar dažiem "Vienotības" frakcijas pārstāvjiem un "No sirds Latvijai" (NSL) deputāts Ringolds Balodis.

Sākoties diskusijām par Valsts prezidenta amata kandidātiem, valdošā koalīcija pauda vēlmi vienoties par kopīgu kandidātu, taču tas nav izdevies. Iniciatīvu šajā jautājumā uzņēmās Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), Valsts prezidenta amatam izvirzot Vējoni. Atbalstu Vējonim sākotnēji oficiāli pauda arī "Vienotības" frakcija, bet tad nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) vienojās izvirzīt Levitu, aicinot arī citus deputātus atbalstīt šo soli. Pēc šī VL-TB/LNNK lēmuma "Vienotības" frakcijai būs brīvais balsojums par kādu no šiem diviem koalīcijas kandidātiem.

Visa ZZS frakcija sola atbalstīt Vējoni, bet nacionālā apvienība - Levitu. Izkrītot kādam no koalīcijas kandidātiem, "Vienotība" plāno atbalstīt to, kurš turpinās cīņu par augsto amatu, un aicināja to darīt arī partnerus. ZZS jau iepriekš paudusi, ka Levitu šajās vēlēšanās neatbalstīs, savukārt nacionālā apvienība pret šo aicinājumu nebija noraidoša, tomēr šī politiskā spēka līderi nesteidz paust atbalstu Vējonim. Viņi uzsver, ka gadījumā, ja kādā no balsojumiem izkritīs Levits, apvienības frakcija kopā ar viņu pieņems lēmumu par tālāko rīcību. Levits jau iepriekš apliecinājis, ka pieļauj iespēju kandidēt arī otrajā vēlēšanu kārtā, ja šodien par prezidentu neviens netiks ievēlēts.

Tikmēr opozīcija sola atbalstu tikai saviem kandidātiem. "Saskaņa" atbalsta Dolgopolovu, bet, viņam izstājoties no cīņas, šis politiskais spēks būšot pret visiem citiem kandidātiem. NSL jau iepriekš paudusi, ka neatbalstīs nevienu no kandidātiem.

Foto: Saeimas Kanceleja

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas