Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Druviete centīšoties izvairīties no iepriekšējos gados pieņemto lēmumu atcelšanas

Lai arī valdības lēmumu ieviest piekto centralizēto eksāmenu vidusskolēniem ķīmijā un fizikā izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V) atzīst par sasteigtu, politiķe centīsies izvairīties no iepriekšējos gados pieņemto lēmumu atcelšanas un solās rūpīgi izvērtēt šāda eksāmena ieviešanas iespējas.

"Mans pamatprincips darbam tomēr būs pēctecība. Centīšos izvairīties no iepriekšējos gados pieņemto lēmumu atcelšanas. Izglītības sistēmā ir jābūt paļāvībai un konsekvencei. Nekas nav ļaunāks par sistēmas raustīšanu. Ja reiz šāds lēmums ir pieņemts, tad veiksim pilotprojektu, atbildēsim uz neskaidrajiem jautājumiem un tikai tad pieņemsim lēmumu, no kura gada un kādā formā eksāmens būtu ieviešams," intervijā aģentūrai LETA sacīja Druviete.

Viņa atzina, ka pērn decembrī valdība negaidīti pieņēma lēmumu par piektā obligātā eksāmena - fizikā vai ķīmijā - ieviešanu jau no 2015.gada. Pēc ministres domām, tas nebūtu korekti, jo skolēni, uz kuriem šis eksāmens attiektos, jau tagad mācās 10.klasē un, iestājoties vidusskolā, viņiem šādi noteikumi nebija zināmi. Turklāt lēmuma pieņēmējiem esot "paslīdējis garām" fakts, ka ne visās vidusskolu programmās tiek apgūta fizika un ķīmija kā divi atsevišķi priekšmeti, un daudzi skolēni apgūst integrēto dabaszinību kursu, atšķiras mācību programmas vispārējās izglītības iestādēs un profesionālās izglītības iestādēs, tostarp mākslas un mūzikas profesionālās ievirzes vidējās izglītības iestādēs.

Ministre norādīja, ka centralizētie eksāmeni Latvijā ir ierasta prakse - varam diskutēt, kuri eksāmeni būtu jākārto un kāds ir to saturs, kāda ir to saistība ar augstskolu iestājprocesu. Viņasprāt, beidzot nopietni ir jāpievēršas mācību saturam, ko paredz arī valdībā apstiprinātās Vispārējās izglītības attīstības pamatnostādnes.

"Eksāmens ir mācību procesa sastāvdaļa, tātad nepieciešams noslēguma posms, kas liecina par zināšanu apguvi. Protams, eksāmenu saturs joprojām tiek pilnveidots, jo būtiskākais ir panākt, ka eksāmenā nav jāpārbauda tas, ko skolēns varētu zināt, bet, gluži pretēji, tas, ko viņš nedrīkstētu nezināt," uzsvēra ministre.

Viņa klāstīja, ka centralizētā eksāmena jēga sākotnēji bija arī nodrošināt adekvātu augstskolu uzņemšanas procesu. "Pašreiz studentu skaits samazinās un starp augstskolām ir asa konkurence, tādēļ varam vērot, ka augstskolās ir tendence samazināt prasības jauno studentu uzņemšanai. Teorētiski, piemēram, ķīmijas programmās centralizētā eksāmena rezultātus ķīmijā var pat neņemt vērā. Es pat nepieminēšu mūžīgo jautājumu, vai eksāmens ir labākais motivētājs zināšanu apguvei. Es vairāk domātu par jaunu mācību līdzekļu veidošanu, atbalstu pedagogiem, labiekārtotiem kabinetiem un mācību metožu dažādošanu," sacīja Druviete.

Viņa arī minēja, ka notiek arī priekšdarbi, lai svešvalodu centralizēto eksāmenu varētu aizstāt ar starptautiski atzītiem testiem, lai mūsu skolēniem nebūtu tie vēlreiz jākārto, ja tas nepieciešams studiju posmam ārvalstīs. Šis process gan neesot vienkāršs, jo tas ietver visai komplicētus organizatoriskos un finansiālos aspektus.

Jau ziņots, ka valdība ir atbalstījusi Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumu no 2015./2016.mācību gada ieviest piekto obligāto centralizēto eksāmenu, nosakot, ka 12.klases absolventiem obligāti būs jāizvēlas starp eksāmenu ķīmijā vai fizikā.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas