Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Groza valsts galvoto studiju un studējošā kredīta piešķiršanas, atmaksāšanas un dzēšanas kārtību 1

Atsaucoties uz "SEB bankas" 2013.gada ziņojumu par to, ka banka nav gatava nākotnē uzņemties paaugstinātu risku, kas var rasties normatīvo aktu nepilnību dēļ, Ministru kabinets šodien apstiprināja grozījumus kārtībā, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu.

Tā kā līdz šim noteikumi neparedzēja nekādas prasības attiecībā uz kredīta pieprasītāja iepriekš uzņemto saistību izpildi, kas radušās, saņemot hipotekāros, patēriņa un citus aizdevumus no kredītiestāžu līdzekļiem, noteikumu grozījumos ietvertas kredītiestādes tiesības pieprasīt kredīta galvinieku, kura ikmēneša ienākumi nav mazāki par divām valstī noteiktajām minimālajām mēnešalgām, ja kredīta pieprasītājam izveidojies kāda cita agrāk saņemta kredīta atmaksas parāds un tā summa ir robežās no divām līdz desmit valstī noteiktajām minimālajām mēnešalgām, bet kavējums pārsniedz 60 dienas. Savukārt, ja kredīta atmaksas parāds šo summu un laiku pārsniedz, kredītiestāde ir tiesīga atteikt kredīta izsniegšanu.

Grozījumi nosaka, ka uz kredīta saņemšanu var pretendēt studējošie - Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī Eiropas Savienības valstu pilsoņi, kuriem izsniegta reģistrācijas apliecība vai pastāvīgās uzturēšanās apliecība -, ja viņi sekmīgi apgūst valsts akreditētas studiju programmas.

Turklāt tiek precizēta maksimālā studējošā kredīta summa, ko Latvijas augstākās izglītības students var saņemt mēnesī. Turpmāk šī summa nepārsniegs 170,74 eiro.

Tāpat noteikumiem pievienots punkts, kas nosaka, ka uz kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem var pretendēt kredīta ņēmēji, kuri pēc ārvalstīs iegūtas augstākās akadēmiskās vai profesionālās izglītības atbilstoši iegūtajai izglītībai strādā valsts vai pašvaldību institūcijās, valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībās, publiski privātās kapitālsabiedrībās vai privātās kapitālsabiedrībās, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50%, Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgās profesijās.

Turklāt, ņemot vērā Latvijas stratēģiskās attīstības plānu 2010.-2013.gadam, kas paredz uzlabot pedagogu studiju kreditēšanas sistēmu, noteikumi tiek papildināti ar apakšpunktu, nosakot - ja kredīta ņēmējs ir pedagogs, par katru profesijā nostrādāto gadu pēc studiju beigšanas kredīta ņēmējam dzēš 20% no kopējās kredīta summas. Ja kredīta ņēmējs strādā nepilnu darba laiku, bet ne mazāk par pusi no pilnā darba laika, par katru profesijā nostrādāto gadu pēc studiju beigšanas viņam dzēš daļu no šajā apakšpunktā noteiktās dzēšamās summas proporcionāli darba laikam.

Tāpat ar grozījumiem plānots noteikt, ka tiesības pretendēt uz studējošā kredīta dzēšanu rodas no bērna astotās dzīvības dienas, tieši tāpat, kā tas ir noteikts, lai saņemtu bērna piedzimšanas pabalstu, Valsts sociālo pabalstu likumā.

Noteikumi papildināti ar 11.pielikumu, kas nosaka studējošā kredīta maksimālo apmēru katrā valstī, kas ir vienāds ar Eiropas Komisijas noteikto maksimālo līdzekļu apmēru dzīvošanas izdevumu segšanai studentu mobilitātes nodrošināšanai mūžizglītības programmā "Erasmus".

Pievieno komentāru

Komentāri 1

ierēdnis

"...kura ikmēneša ienākumi nav mazāki par divām valstī noteiktajām minimālajām mēnešalgām.."-.tas ir 640 eur.....strādāju valsts iestādē samērā prestižā amatā un man pat tāda alga nav.

pirms 5 gadiem, 2014.04.29 23:54

Latvijas ziņas