Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Grūtības ar 10.klases atvēršanu IZM rosināto grozījumu dēļ varētu rasties ap 100 skolām

Pieņemot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos grozījumus, kas paredz minimālā skolēnu skaita noteikšanu vidusskolas 10.klases atvēršanai, grūtības ar 10.klases atvēršanu nākamajā mācību gadā varētu rasties 98 izglītības iestādēm visā Latvijā.

Kā liecina IZM rīcībā esošie operatīvie dati un analīze, novadu teritorijās mazāk par 14 skolēniem 10.klasē ir 64 vispārējās izglītības iestādēs.

Novadu pilsētās un Pierīgas novados mazāk par 18 skolēniem 10.klasē ir 11 vispārējās izglītības iestādēs.

Savukārt republikas pilsētu teritorijās mazāk par grozījumos paredzētajiem 22 skolēniem 10.klasē ir 23 vispārējās izglītības iestādēs.

IZM gan uzsver -, lai arī ir iespējamas pašvaldības, kurās izglītības iestādēs skolēnu skaits 10.kasē varētu būt mazāks par grozījumos minēto, tas nenozīmē skolu slēgšanu, jo skolā mācības turpinās 11. un 12.klasē, kā arī nākamajā mācību gadā izglītības iestādē ir iespējas atvērt 10.klasi.

LETA jau ziņoja, ka IZM rosinās noteikt, ka novadu un republiku pilsētu pašvaldības nepārdala mērķdotāciju, lai nodrošinātu to administratīvajā teritorijā esošo izglītības iestāžu pedagogu darba samaksu vidējās izglītības pakāpē, ja novadu izglītības iestādēs 10.klasē ir mazāk par 14 skolēniem. Attiecīgi novadu pilsētām, kā arī tādiem novadiem kā Ādaži, Babīte, Carnikava, Ikšķile, Inčukalns, Ķekava, Lielvārde, Mārupe, Olaine, Salaspils, Saulkrasti un Stopiņi minimālais skolēnu skaits 10.klasē varētu būt 18 skolēni, savukārt republikas pilsētās - 22 skolēni.

Ņemot vērā, ka pašvaldību budžetu pieņemšana atrodas noslēguma fāzē, minimālā skolēnu skaita noteikšana vidusskolas klases atvēršanai būtu nekorekta – tā uzskata Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) locekļi, raksta "E-klase".

Baltinavas novada pašvaldības pārstāvis Imants Slišāns LPS sēdē uzsvēris, ka šādu grozījumu rezultātā daudzas pašvaldības nevarēs atļauties rast līdzekļus klašu atvēršanas līdzfinansēšanai, jo tas nebūs paredzēts teju apstiprinātajos pašvaldību budžetos. I. Slišāns piedāvāja mainīt grozījumos paredzētos minimumus, samazinot lauku skolām paredzēto minimumu - no 14 uz desmit skolēniem. Tāpat tika rosināts atteikties no minimālā izglītojamo skaita gadījumā, ja pašvaldībā ir tikai viena izglītības iestāde, informē LETA.

Arī Baldones novada pārstāve Karīna Putniņa uzsvēra, ka minimuma noteikšana nav saprātīga, to pamatojot ar datiem, ka vairākās apskatītajās skolās skolēnu skaits astotajā un devītajā klasē ir samērā liels. Tas rosinot domāt, ka laika gaitā vidusskolas posmā varētu palielināties izglītojamo skaits. Viņa ieteica ieviest minimālo skolēnu skaitu visā vidusskolas posmā, nevis atsevišķi pa klasēm. Šis minimālais skaits varētu tikt balstīts uz iepriekš izteikto ieteikumu par desmit skolēniem klasē, tādējādi veidojot vismaz 30 skolēnu lielu vidusskolas posmu.

Tomēr IZM pārstāve Līga Buceniece uzsvēra, ka jau tagad daudzās skolās vidusskolas posmā mācās nepilns desmits skolēnu, kā rezultātā arī tāda kritērija ieviešana nemainīs situāciju. Turklāt esošie dati rādot, ka arī ar laiku vidusskolu klašu posms nepaliks piepildītāks, un jau tagad vairākās skolās netiek atvērtas kādas vidusskolas posma klases.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas