Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Izrādās, dabai vajadzīga arī uguns! 1

Latvijā šogad dabas aizsargājamās teritorijās ir plānots pārbaudīt kontrolētas dedzināšanas praksi, aģentūru LETA informēja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) sabiedrisko attiecību speciālists Andris Soms.

Dabas vide nav iedomājama bez uguns klātbūtnes. Vērts atzīmēt, ka bez postošās ietekmes tai ir arī pozitīva un ļoti būtiska nozīme.  Dabiskos apstākļos ar minimālu cilvēku ietekmi augušos skuju koku mežos augu un dzīvnieku sugu dažādība veidojusies periodisku ugunsgrēku rezultātā. Mūsdienās šī dabiskā traucējuma ietekme mežos ir stipri ierobežota. Tāpēc tajos sugu daudzveidība ir kļuvusi nabadzīgāka. Nenoliedzami, nekontrolētai un patvaļīgai rīcībai ar uguni, lielākoties ir postošas sekas un to nedrīkst pieļaut. Bet veicot regulētas dedzināšanas pasākumus nelielās platībās ieguvums ir gan dabai, gan cilvēkiem.

Citur pasaulē šajā jomā uzkrāta gana liela pieredze. Šogad Dabas aizsardzības pārvalde Eiropas Savienības «LIFE» programmas projektu «For-rest» un «NAT-Pprogramme» ietvaros plāno šo apsaimniekošanas praksi pārbaudīt Latvijā dažās aizsargājamās dabas teritorijās apmēram 3 ha kopējā platībā.

 

Uguns loma cilvēces pirmssākumos

Krietnu laiku vēl pirms cilvēka pastāvēšanas ugunij dabā ir bijusi ļoti būtiska nozīme. Tā piemēram, periodiska uguns klātbūtne ir dabisks process stepēs un savannās, kur pastāv dažādi zālāji, dabiska parādība ir bijuši un joprojām ir mežu ugunsgrēki.

Ir liecības, ka līdz ar cilvēces rašanos, uguns bijusi viens no pirmajiem instrumentiem jeb paņēmieniem, ko pirmatnējais cilvēks izmantojis, lai iekoptu sev lopu ganību vietas vai kultivētu dažādas augu kultūras. Ar uguns palīdzību atbrīvota meža zeme no kokiem un sagatavota labības sēšanai. Arī Eiropas mežu zonā uguns ir bijusi neatņemams dabas izmantošanas un apsaimniekošanas līdzeklis cilvēku rokās kopš viņu ienākšanas. Latvijā uguns kā apsaimniekošanas līdzeklis regulāri izmantota vismaz jau kopš līdumu zemkopības rašanās, taču cilvēku atmiņas ir maz saglabājušas stāstus par uguns izmantošanu mežu apsaimniekošanā.

No uguns atkarīgās dzīvotnes un sugas

Dabā pastāv ekosistēmas un sugas, kas atkarīgas no uguns ietekmes, bet kuras mūsdienās lielākoties pieskaitāmas pie izzūdošām un apdraudētām. Tā piemēram, arī Latvijā sastopamais meža tips – grīnis veidojies dedzināšanas un noganīšanas rezultātā. Grīņu mežu simbols, ļoti reti sastopamais augs – grīņu sārtene lielā mērā atkarīga no degšanas radītajiem apstākļiem.

 

Arī Latvijā tikpat kā izzudušo putnu sugu – zaļo vārnu (http://www.birdphoto.fi/lajikuvat/corgar/) vismaz daļēji var saukt par «uguns putnu». Dzīvesvieta, kur tā Latvijā vēl sastopama un kas acīmredzami norāda arī tai vispiemērotākos apstākļus, ir Garkalnes meža degumu apkārtne.

Ispējams, spilgtākais augu valsts piemērs ir Bohēmijas gandrene, kas izplatās meža degumos otrajā vai trešajā gadā pēc ugunsgrēka, jo sēklu dīgšanai ir nepieciešama noteikta uzkarsēšana līdz temperatūrai, kādu dabiskos apstākļos mūsu klimatiskā joslā grūti sasniegt. Taču degumi ir nozīmīgi ne tikai augu sugām. Tā, piemēram, degumu krāšņvabole (http://www.rigasmezi.lv/lv/mezi/par_meziem___fakti_/mezu_biologiska_daudzveidiba/?doc=1237)  savu mītni rod tieši zem degušas priežu mizas.

 

Regulētā dedzināšana un tās pozitīvā ietekme

Daudzviet pasaulē, piemēram, Skandināvijas valstīs kontrolētā jeb regulētā dedzināšana tiek plaši izmantota īpaši aizsargājamo teritoriju apsaimniekošanā bioloģiskās daudzveidības atjaunošanas un uzturēšanas nolūkos. Sadegot biezajam sūnu slānim un apdegot koku stumbriem, izveidojas retām sugām nepieciešamie apstākļi un palielinās dažādu sugu daudzums.

Arī Latvijā kopš 2009. gada Ādažu militārajā poligonā kā virsāju apsaimniekošanas metodi izmanto tieši kontrolēto dedzināšanu. (Sīkāk http://www.ldf.lv/pub/?doc_id=29205).

 

Veicot kontrolēto dedzināšanu, nepieciešams ievērot daudzus un dažādus nosacījumus. Piemēram, jāizvēlas piemērots dedzināšanas laiks un biežums, šādi dedzināšanas pasākumi veicami tikai zinātnieku un ekspertu vadībā un kontrolē, iepriekš veicot rūpīgu izpēti par uguns ietekmi uz konkrēto apgabalu.

  

Drīzumā informēsim sīkāk par uguns nozīmi dažādu dabas objektu uzturēšanā un Latvijā īstenojamajiem Eiropas Savienības LIFE+ programmas projektiem «For-rest» (http://for-rest.daba.gov.lv/public/) un «NAT-Pprogramme» (http://nat-programme.daba.gov.lv/public/lat/), kur kā atsevišķu mežu tipu apsamieniekošanas pasākums plānota kontrolēta dezināšana. 

Pievieno komentāru

Komentāri 1

vārds

Vajag atļaut regulāru kūlas dedzināšanu pavasaros.

pirms 5 gadiem, 2014.06.19 17:38

Latvijas ziņas