Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Jaunajā mācību gadā turpinās to, kas atzīts par nepareizu

Jaunais mācību gads šogad neviesīs lielas pārmaiņas - jaunais pedagogu darba samaksas modelis joprojām turpina ceļot pa ministriju un sociālo partneru sarakstēm, savukārt jauninājumi par minimālo skolēnu skaitu vidusskolas klases atvēršanai, kas potenciāli draud ar vērā ņemamām korekcijām skolu tīklā, spēkā varētu stāties vien nākamajā mācību gadā. Līdz ar to šajā mācību gadā izglītības nozarē tiks turpināts iesāktais, proti, tas, kas atzīts par nepareizu.

Nauda joprojām sekos skolēnam

Ja uz jauno mācību gadu raugās no jaunā pedagogu darba samaksas modeļa perspektīvas, šogad sliktāk nebūs, sarunā ar aģentūru LETA solīja izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile. "Tas, ka nav modeļa, formāli sliktāk neko neizdara - vienkārši turpināsies tas, kā ir bijis līdz šim," sacīja ministre. Risinājumu neiedarbināšana situāciju gan neuzlabo, tomēr atalgojuma "bedre", visticamāk, paliks tāda, kāda tā ir, taču sagaidāms, ka šī nevienlīdzības "bedre" padziļināsies pedagogu neapmierinātības izteiksmē. Faktiski šogad tiks turpināts tas, kas nav pareizi, uzsvēra Seile.

Par pašreizējo kavēšanos pie esošās "sliktās sistēmas" runā arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā (LIZDA). Arodbiedrības priekšsēdētājas vietnieks Edgars Grigorjevs gan pauda viedokli, ka, tā kā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vēl aizvien nav ņēmusi vērā LIZDA ieteikumus jaunajam modelim, tas varētu tikt "iepauzēts" uz vēl ilgāku laiku vai netikt pieņemts pavisam. "Tad jau mēs paliekam pie vecās sistēmas, kura, jā, ir slikta, tomēr jaunā, ja nav izstrādāta pilnībā, arī nebūs labāka," norādīja Grigorjevs. Līdz ar to arī šogad pedagogiem Latvijā būs jāsamierinās ar atšķirīgo atalgojumu, kā arī pārstrādāšanos, kas rodas, mācot vairākās izglītības iestādēs, kur nereti jāstāv vien dažu skolēnu priekšā.

Atminoties valdības šogad jaunajam modelim rezervētos trīs miljonus eiro, LIZDA uzskata, ka, lai nodrošinātu kaut nelielu uzlabojumu pedagogu atalgojumam jau šogad, rezervētā nauda būtu jāiegulda izglītības darbinieku algās, iespējams, ar koeficientu palīdzību naudu mērķējot mazajām skolām. Grigorjevs pauž pārliecību, ka tas palīdzētu arī jaunā modeļa ieviešanai. Turklāt papildu līdzekļi palīdzētu mazākām skolām nesajust tik lielu sitienu, kas rodas no sarūkošā izglītojamo skaita.

Ne tikai jāgaida, bet arī jāsagatavojas

Lai jaunā mācību gada laikā, gaidot jaunā modeļa ieviešanu, kas, visticamāk, nesīs arī nepieciešamību pēc skolotāju "migrēšanas", skolotāji rastu skaidrību par savām turpmākajām gaitām, izšķiroša nozīme ir valdības lēmumam par modeli, norādīja Seile, turklāt īpaši būtiski tas ir arī pašvaldībām, kurām jāzina, kas tās sagaida un kā rīkoties. Ja modelis šogad tiks apstiprināts un budžetā tiks rasti nepieciešamie papildu miljoni, skolu direktoriem šogad būs pieejama informācija par to, kā plānot izglītības iestādes darbu, tostarp atalgojuma aprēķināšanu. Tajā brīdī direktoriem būs jāraugās uz skolotāju sastāvu un to, kā varētu notikt skolotāju pārdale, jo līdz ar jauno modeli daļā skolu būs nepieciešami papildu skolotāji, savukārt daļai skolu tas varētu nozīmēt arī skolotāju skaita samazināšanu.

Neskatoties uz modeļa ilgstošo kavēšanos, skolas pašas sākušas sagatavošanās darbus, kas pat modeļa neieviešanas gadījumā risinātu problēmu ar neefektīvu izglītības tīklu. Vircavas vidusskola, kas atrodas 15 minūšu braucienā no lielākām skolām Jelgavā, jau tagad skolotāju sastāvu komplektē atbilstoši IZM vēlējumiem redzēt kvalificētus pedagogus, kuri spējīgi mācīt vairākus mācību priekšmetus. Vircavas vidusskolas direktore Ināra Vīgante skaidroja, ka šovasar skolas vadībai, aizejot diviem pedagogiem, bija jāmeklē jauni darbinieki. Rezultātā jaunajā mācību gadā skolā divus aizgājušos mācībspēkus aizvietos viens - jaunais darbinieks skolēniem visās skolas filiālēs mācīs darbmācību un informātiku. Šāda pieeja, kā norādīja Vīgante, ļauj nodrošināt pedagoga noslodzi, kā arī mazina "skraidīšanu" starp izglītības iestādēm.

Patlaban neesot īsti skaidrs, cik skolas un tajā strādājošus pedagogus varētu skart nepieciešamība mainīt darbavietu, turklāt, kā sacīja Grigorjevs, visticamāk, būs arī tādi, kuriem līdz ar jauno modeli nāksies mainīt savu dzīvesvietu. Skolotājiem šajā mirklī jāsaausās daudz vairāk nekā jebkad iepriekš, pārliecināta arodbiedrība. Pedagogam jābūt loģiski domājošam un jādomā par sevi arī profesionālā izpausmē, turklāt jāsaprot nepārprotamie signāli no valdības puses. Iespējams, skolotājiem ir patiesi jādomā par pārprofilēšanos darbam kādā citā izglītības posmā, kur ir novērojams speciālistu trūkums.

Migrēt nāksies ne tikai skolotājiem

Ja šogad, ņemot vērā skolēnu trūkumu, IZM nācās saskaņot sarakstu ar aptuveni diviem desmitiem slēdzamo vai reorganizējamo izglītības iestāžu, tad nākamā gada iespējamā aina varētu būt krietni drūmāka. Izglītojamo skaita sarukums, ņemot vērā demogrāfiskos rādītājus, vērojams ne tikai pa gadiem - skolēni no izglītības iestādēm "zūd" arī mācību gada laikā. Pērnā mācību gada laikā skolēnu skaits vispārējās pamata un vidējās izglītības programmās gada laikā kopumā sarucis par 984 izglītojamajiem. Pašvaldību izglītības iestādēs izglītojamo skaits 1.-12.klasē samazinājies par 1692 cilvēkiem, kas veido 0,8% no kopējā skolēnu skaita šajā izglītības grupā. Lai gan pagaidām nav konkrētu datu par to, cik skolēnu šogad mācīsies Latvijas skolās, jo IZM skolēnus skaita septembra pirmajā pusē, demogrāfiskie rādītāji valstī, kā arī kopējā skolēnu skaita krituma tendence neliecina par skolēnu skaita sprādzienu.

Pāris desmitu skolēnu skolas ir Latvijas realitāte, līdz ar to skolu tīkla sakārtošanas mērauklas izstrāde, kā arī skolēnu skaita minimumi jaunajā mācību gadā liks lauzīt galvas vairāku desmitu skolu vadībām un personālam, kā arī pašvaldībām, kuru teritorijā atrodas šīs skolas. Patlaban tiek lēsts, ka tās varētu būt aptuveni 80 izglītības iestādes, kuras jau pagājušajā mācību gadā nespēja iekļauties jaunajos kritērijos.

Runājot par skolu tīkla sakārtošanu, kur sakārtot nozīmē reorganizēt vai slēgt, IZM ierēdņi un amatpersonas turpina norādīt, ka klasēs, kurās ir mazs skolēnu skaits, netiek veicināta labvēlīga izglītības vide, tādējādi negatīvi iespaidojot izglītojamo iegūto zināšanu un prasmju kvalitāti. Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile skaidroja, ka ir ļoti dārgi iekārtot, piemēram, modernus eksakto mācību priekšmetu kabinetus, turklāt tas skolai ar pāris desmitiem skolēnu nebūtu īsti racionāli.

Aglonas vidusskolā šogad 10.klasē mācīsies 19 skolēni, savukārt 1.klasē - 13. Skolas direktore Lidija Šatilova skaidroja, ka izglītojamo skaits ir svārstīgs, un, ja būs nepieciešamība, tad varētu spriest par skolas reorganizāciju, taču pagaidām tādas vajadzības neesot. Turklāt Aglonas vidusskola ir viena no izglītības iestādēm, kuras skolēni saņem apbalvojumus par augstiem sasniegumiem mācību olimpiādēs. Arī Vircavas vidusskolā reorganizāciju neuzskatītu par traģēdiju - lielākas skolas nav tālu, ir laba satiksme, līdz ar to skola varētu pastāvēt arī kā pamatskola. Vīgante atcerējās, ka "ir bijuši gadi, kad skolu absolvēja ļoti daudzi skolēni, un bija arī gadi, kad nebija neviena absolventa".

Sakārtot, nevis izpostīt

"Ir viegli likvidēt 80 vidusskolas, bet svarīgi domāt, ko skolotājs darīs tālāk - vai viņš turpmāk sēdēs uz Labklājības ministrijas budžeta pleciem?" jautā Grigorjevs, uzsverot, ka skolu reorganizācijas gadījumā ir jādomā par sociālo spilvenu pedagogiem. Ja tiešām notiks plaša skolu reorganizācija, tad pašvaldībām "būs jāatver maks, lai izmaksātu atlaišanas pabalstus pedagogiem", sacīja Grigorjevs, norādot, ka "tie nebūs viens vai divi skolotāji". Tāpat ir skaidri jāsaprot, kāds būs ietaupījums no šādām reformām un kur būs novirzīts šis ietaupījums - atbildes uz šiem jautājumiem LIZDA pagaidām nav spējusi rast.

Diskusijās par skolu tīkla sakārtošanu nereti piemin reģiona dzīvotspēju gadījumā, ja tajā tiktu likvidēta izglītības iestāde. Ja raugās uz Latvijā esošo lielo pašvaldību skaitu, tad tie nav desmiti skolu vienā pašvaldībā, bet, iespējams, viena divas skolas pašvaldībā, kurām skolu tīkla sakārtošanas vārdā būtu jārod sadarbības iespējas, pārliecināta Seile. Daudzas pašvaldības precīzi saprot situāciju un ir ieinteresētas pārmaiņās. Tas ir neizbēgams process, ņemot vērā demogrāfiju, sacīja Seile. Apzinoties skolu likvidācijas sekas, pie jautājuma jāstrādā ne tikai IZM un pašvaldībām, bet arī citām ministrijām. Starpministriju sadarbība ir nepieciešama, lai sekmētu arī pašu reģionu attīstību - nevar runāt tikai par skolām, kurām būtu jāizglābj kāds pagasts vai ciems - skola to neizdarīs, ja tuvumā nebūs darbavietu, pārliecināta gan ministre, gan arodbiedrība.

Ņemot vērā domstarpības, kas radušās vairākās pašvaldībās, diskutējot par lēmumiem slēgt vai reorganizēt kādu no reģionā esošām izglītības iestādēm, Seile norādīja, ka arī jaunajā mācību gadā šādas situācijas var rasties, tādēļ Seile mēģinot skaidrot visus ministrijas plānus. Tomēr Seile atzina, ka līdz šim personīgi nav saņēmusi nevienu e-pastu no vecākiem par vidusskolu reorganizāciju. "Esmu novērojusi, ka vairumam vecāku ir svarīga izglītības kvalitāte, ko saņems bērni," sacīja Seile.

Foto: Raitis Puriņš

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas