Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra: Skolas ir diezgan atvērtas jauniešiem ar īpašām vajadzībām

Latvijas izglītības iestādes ir diezgan atvērtas uzņemt bērnus un jauniešus ar īpašām vajadzībām, intervijā aģentūrai LETA sacīja Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras (JSPA) Starptautiskās sadarbības un atbalsta daļas projektu koordinatore Laura Reisele.

"Pamatā tomēr ir zināšanas un empātija. Ja nespēj iedomāties, ka citam cilvēkam var būt tāda vai citāda vajadzība, ir diezgan grūti paredzēt risinājumus. Komunicējot ar skolām, esmu sapratusi, ka izglītības iestādes ir diezgan atvērtas. Vienlaikus ir arī bailes, jo ir iestādes, kuras saka, ka viņiem nav pietiekamu zināšanu un prasmju, lai uzņemtu šādu jaunieti, lai gan viņi to gribētu," sacīja Reisele.

Tādēļ svarīgs ir izglītojošais darbs, lai runātu, kas nepieciešams šiem cilvēkiem, skaidroja Reisele. Viņasprāt, apsveicami ir tas, ka arvien vairāk organizāciju, kuras strādā ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, nāk pie pārējās sabiedrības.

"Mums ir arī labi pieredzes stāsti ar skolām, kuras gan sūta apmaiņas braucienos savus jauniešus, gan uzņem jauniešu grupas pie sevis, integrējot to visu ar mācību saturu. Kā piemēru varu minēt Rīgas 3.speciālo pamatskolu, kurā bija projekts "Mūzikas valoda" jauniešiem ar garīgās attīstības traucējumiem. Viņu partneri bija līdzīga profila skola no Ukrainas. Mūzika tika izmantota kā vienojošais elements, un projekta laikā viņi radīja kopīgu dziesmu. Arī Jūrmalas Vaivaru pamatskola regulāri iesniedz brīvprātīgā darba projektus, tostarp uzņem brīvprātīgos ar invaliditāti," stāstīja Reisele.

Jautāta, ko darīt, ja skola vai kāda organizācija šādus jauniešus gribētu uzņemt, bet trūkst atbilstošas infrastruktūras vai zināšanu, Reisele norādīja, ka pirmais noteikti ir gribēšana.

"Ar infrastruktūras izbūvi palīdzēt nevaram, bet varam sniegt konsultācijas un iespēju apmeklēt atbilstošas mācības. Praksē bieži saskaramies ar to, ka cilvēki atbild, ka gribētu iesaistīties, bet viņiem pietrūkst kapacitātes. Iespējams, tas ir saistīts arī ar birokrātiju, ar kuru viņi ir saskārušies citos projektos un ikdienā kopumā," sacīja Reisele.

Jautāta, vai skolās ir personāls, kurš varētu sniegt papildu atbalstu bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām, Reisele skaidroja, ka tad, ja jaunietis ar īpašām vajadzībām piedalās projektā, tad papildu finansējums ir arī atbalsta personai, kura ir nepieciešama.

"Brīvprātīgā darba kontekstā tas ir mentors. Līdz ar to ir noteikts finansējums, par kuru nodrošināt šī jaunieša atbalstu," sacīja Reisele.


Foto: pixabay.com

 

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas