Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Jelgavas novads izceļas kūlas dedzināšanas jautājumā 1

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) iedzīvotājiem un pašvaldībām atgādina, ka rudenī ir jāsakopj sev piederošie īpašumi – jānopļauj zāle un jānovāc atkritumi. Pavasarī cīņa ar kūlas ugunsgrēkiem ir jau cīņa ar sekām.

2015.gadā Latvijā tika reģistrēti 2786 kūlas ugunsgrēki, no kuriem 2710 gadījumos dega tikai sausā zāle 3256 hektāru platībā, bet 76 gadījumos kūlas ugunsgrēku rezultātā degušas arī 63 ēkas, četri transportlīdzekļi un cietuši četri cilvēki.

Ņemot vērā to, ka vairākas nedēļas šopavasar bija lietainas un kūlas degšana nebija iespējama, šogad reģistrēts par 33% kūlas ugunsgrēku mazāk nekā 2014.gadā, kad to skaits bija 4044. 

VUGD apkopotā statistika liecina, ka no republikas pilsētām šogad visvairāk kūlas ugunsgrēku reģistrēts Daugavpilī, kur pērnā gada sausā zāle dega 271 hektāra platībā, savukārt vismazāk kūlas ugunsgrēku dzēsts Valmierā – 18.

Jelgavā šogad bijis tikpat kūlas ugunsgrēku, cik pērn, – 54 –, kamēr nodegušo platību ziņā starp pilsētām Latvijā Jelgava ierindojas ceturtajā vietā.

Runājot par Jelgavas novadu, šogad ugunsgrēku bijis mazāk – 52 –, taču platības izdegušas lielākas.  Atskaitot Latgali, vairāk kūla dedzināta vienīgi Tukuma un Bauskas novadā. Taču aptuveni divtik vairāk nekā mūsu novadā dedzināts Latgales pusē – Krustpils, Ludzas, Rēzeknes un Daugavpils novadā. 

Novados šogad dzēsti 1956 kūlas ugunsgrēki 2727 hektāru platībā, bet visvairāk – Daugavpils novadā, kur reģistrēti 163 kūlas ugunsgrēki, kuros izdega vairāk kā 591 hektārs. Toties Mērsraga, Naukšēnu un Rucavas novadā 2015.gadā netika reģistrēts neviens kūlas ugunsgrēks. Statistika par visiem novadiem un pilsētām ŠEIT.

VUGD katru gadu informē un izglīto iedzīvotājus par kūlas dedzināšanas bīstamību, bet ar to ir nepietiekami, lai šo ugunsgrēku skaitu samazinātu. Nepieciešama aktīvāka pašvaldību iesaistīšanās, kā arī iedzīvotāju domāšanas maiņa.

Kūlas ugunsgrēku skaitu pavasarī iespējams samazināt, ja pašvaldības aktīvi iesaistīsies ne tikai sakopjot teritorijas rudenī, bet arī pašvaldības saistošajos noteikumos nosakot pienākumus un nosacījumus iedzīvotājiem teritoriju sakopšanā, kā arī kontrolējot šo nosacījumu izpildi.

Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumi Nr.82 „Ugunsdrošības noteikumi” nosaka – ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka. VUGD atgādina, ka saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 51.panta otro daļu, par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nenopļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, fiziskas personas var tikt sodītas ar simt četrdesmit līdz septiņsimt eiro lielu naudas sodu, savukārt juridiskas personas ar septiņsimt līdz divtūkstoš deviņsimt eiro lielu sodu.

Attēls: VUGD

Pievieno komentāru

Komentāri 1

kūldedzis

Ar nepacietību gaidu pavasari. Drusku jau patrenējos uz rugājiem.

pirms 4 gadiem, 2015.09.23 20:18

Latvijas ziņas