Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kāds pārstrādājas, citam pietrūkst

«Mums atklāts tikai mazs stūrītis no visa spēles laukuma. Līdz ar to ir ļoti daudz jautājumu, bažu un varbūt arī neuzticēšanās,» jauno pedagogu darba samaksas modeli vērtē Jelgavas Valsts ģimnāzijas direktore Inese Bandeniece. Ja visi sociālie partneri vienosies, to varētu ieviest jau no nākamā mācību gada. Taču joprojām nav skaidrs, cik, piemēram, vērts būs iecerēto 36 stundu «grozs» un kā tiks pārorganizēts pedagogu darbs, lai novērstu pārslodzi.

«Ziņas» jau rakstīja, ka šā mācību gada sākumā sešas mūsu puses skolas iesaistījās jaunā pedagogu darba samaksas modeļa aprobācijā, kas no 1. janvāra tiek izmēģināts visās Latvijas izglītības iestādēs.

«Ko nozīmē aprobācija? Es to drīzāk gribētu nosaukt par pētījumu,» veicamo uzdevumu, kas jau nodots Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) izvērtēšanai, precizē Jelgavas Valsts ģimnāzijas direktore.

Tā pirmajā posmā visi skolotāji aizpildīja darba pienākumu uzskaites veidlapu, kuras mērķis bija noskaidrot, cik daudz laika pedagogi velta konkrētiem pienākumiem. Piemēram, mājas darbu labošanai, stundu gatavošanai, individuālajam darbam ar talantīgajiem skolēniem un tiem, kam neveicas mācībās, kā arī ekskursiju, klases vakaru un citu ārpusstundu pasākumu organizēšanai. Ministrija ziņo, ka šo veidlapu 60 izglītības iestādēs visā Latvijā aizpildījuši ap diviem tūkstošiem skolotāju. No līdz šim savāktajiem datiem izkristalizējušās vairākas būtiskas atziņas.

Piemēram, konstatēts, ka skolotāju kvalifikācija nav noteicošais faktors pedagoga slodzei, skolotāji ar vairākām kvalifikācijām netiek pilnvērtīgi izmantoti, bet pedagogi ar lielu kontaktstundu skaitu velta mazāk laika plānošanai un mācību procesa nodrošināšanai, bet sākumskolas skolotāji to dara vairāk nekā citi kolēģi. Tāpat noskaidrots, ka darba intensitātes atšķirību ietekmē skolēnu skaits katrā klasē.

«Mūsu pētījumā parādījās mācību priekšmetu grupas, kur vairāk laika prasa gatavošanās un mājas darbu labošana, kā arī ir liela atšķirība, vai skolotājs gatavo stundu trim 7. paralēlklasēm vai vienai 7., vienai 8. un vienai 9. klasei. Taču tās ir vairāk pārdomas mums pašiem. Tāpat secinājām, ka sabiedriski aktīvie skolotāji, kuri daudz dara un kam ir liels kontaktstundu skaits, pārstrādā,» stāsta I.Bandeniece.

Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 26.februāra, «Zemgales Ziņās». Foto no arhīva

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas