Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

«Koblenz»: Apsardzes un drošības nozares galvenā problēma ir kontroles trūkums 4

Vairāku gadu garumā apsardzes un drošības nozares uzņēmumu pārstāvji ir norādījuši uz nozarē pastāvošo problēmu ar ēnu ekonomiku, kā arī ar to saistītiem riskiem. Atsevišķi nozares dalībnieki rosinājuši paaugstināt fiziskās apsardzes licences iegūšanas valsts nodevu, samērojot to ar nozares kopējo apgrozījumu. Taču, raugoties uz nozari no nedaudz citas perspektīvas, var konstatēt, ka apsardzes un drošības nozares galvenā problēma ir kontroles trūkums, intervijā aģentūrai LETA stāsta apsardzes uzņēmuma SIA "Koblenz drošība" ("Koblenz") valdes priekšsēdētājs Raivis Terinks.

- Vairāku gadu garumā apsardzes un drošības nozares pārstāvji norādījuši uz ne pārāk labo stāvokli nozarē. Piemēram, Drošības nozares kompāniju asociācija uzsver, ka apsardze ir viena no nozarēm ar ārkārtīgi augstu ēnu ekonomikas īpatsvaru un risku. Kā "Koblenz" komentē situāciju nozarē?
Galvenais apsardzes nozares mīnuss ir tas, ka vienā no apsardzes pamata pakalpojumiem - fiziskajā apsardzē - darbaspēka izmaksas veido 80-85% no izmaksām kopā. Līdz ar to atšķirībā no būvniecības vai transporta nozares, kur iespējams kaut kādā veidā ekonomēt uz transporta izdevumiem, iekārtām, izejmateriāliem, apsardzē var ekonomēt tikai uz darbaspēka izmaksām.

Tāpēc arī nozarē darbojas daudz apsardzes uzņēmumu, kas shēmo, proti, veic dažādas darbības, lai samazinātu darbaspēka izmaksas, tai skaitā nodokļu nomaksu, darba stundu uzskaiti, kā arī citas pozīcijas.

- Viens no nozares pārstāvju ierosinājumiem situācijas sakārtošanai bija mudinājums paaugstināt fiziskās apsardzes licences iegūšanas valsts nodevu līdz 4000 eiro, kas būtu samērojams ar nozares kopējo apgrozījumu.

Saskaņā ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr.757 "Apsardzes darbības licencēšanas noteikumi", kas šogad stājās spēkā, speciālās licences iegūšanas cena ir paaugstināta atkarībā no kategorijas vai darbības virziena. Par speciālo atļauju jeb licenci apsardzes tehnisko sistēmu ierīkošanai jāmaksā 1000 eiro, fiziskās apsardzes pakalpojumu sniegšanai - 2000 eiro, inkasācijas apsardzes pakalpojumu sniegšanai - 3000 eiro, tehniskās apsardzes pakalpojumu sniegšanai - 5000 eiro.

Taču nodevas maksas piesaistīšana apgrozījumam nešķiet pareiza, jo tas var veicināt uzņēmēju vēlmi norādīt mazāku apgrozījumu vai kaut kā mēģināt to dalīt. Tāpat nešķiet, ka kaut ko būtisku dos, piemēram, ikgadējās maksas ieviešana. Manuprāt, apsardzes un drošības nozares galvenā problēma ir kontroles trūkums.

- Kā izpaužas kontroles trūkums nozarē?

Līdz šim publiski ir izskanējusi informācija, ka patlaban ir izsniegtas 500 apsardzes darbības licences. Taču tā ir maldīga informācija, jo Latvijā nav tik daudz apsardzes uzņēmumu. Mēs varam teikt, ka tie ir komersanti, kam šīs licences ir izsniegtas, taču jāņem vērā, ka to vidū ir ļoti liels individuālo uzņēmumu īpatsvars. Tāpat šo individuālo, mazo uzņēmumu vidū ir sastopami tādi, kas ir iesaistīti dažādās shēmās. Latvijā patlaban faktiski nopietni un reāli strādā ap 20, 30 apsardzes uzņēmumi vai uzņēmumu korporācijas, apvienības.

Piemēram, ir daudzas it kā zināmas un lielas firmas, kuras īstenībā ar vienu zīmolu apvieno līdz pat 15 komersantiem ar atsevišķām licencēm. Liela daļa uzņēmumu darbības virzienus dala pa dažādām juridiskām vienībām: apsardze vienai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību (SIA), tehnisko sistēmu uzstādīšana citai SIA ar līdzīgu nosaukumu, inkasācija vēl kādai citai SIA. Daudz licenču tehnisko sistēmu uzstādīšanai ņem celtniecības firmas, lai ēkās ievilktu drošības sistēmas. Tā rodas milzīgais licenču skaits "uz papīra".

Liela daļa no šiem komersantiem, mikrouzņēmumiem nodarbojas ar kaut kādu tehnisko drošības iekārtu pārdošanu, uzstādīšanu, bet tas tāpēc nenozīmē, ka šādu uzņēmēju varētu uzskatīt par apsardzes nozares uzņēmumu.

Būtībā tas ir tāpēc, ka patlaban licences iegūšanas mehānisms ir tik automatizēts, ka tas nav nekas sarežģīts. Taču šajā procesā korekcijas ieviesīs MK noteikumi, kas paredz līdz 2017.gada 1.janvārim visu nozarē darbojošos komersantu pārlicencēšanos.

Pārlicencēšanās būs liels izaicinājums tiem uzņēmumiem, kuri līdz šim darbojušies ar visai trūcīgu tehnisko aprīkojumu, jo viņiem būs jāveic ievērojamas investīcijas, ja viņi vispār gribēs turpināt savu darbību nozarē.

- Kāda ir Valsts policijas loma šīs problēmas kontekstā?
Policija izsniedz licences apsardzes un drošības nozares uzņēmumiem. Policija bija nonākusi situācijā, kad tā izsniedza tās 500 licences, bet pēc tam norādīja, ka tai nav resursu, lai spētu tās izkontrolēt. Proti, bija izveidojusies situācija, ka, no vienas puses, licences tiek izsniegtas, bet, no otras puses, neviens tās nekontrolē. Tāpat policijai nebija arī iespēju ierobežot šo speciālo licenču izsniegšanu.

Taču līdz ar jaunajiem noteikumiem ir palielinātas arī prasības dažādu licenču veidu iegūšanai. Ja pirms diviem gadiem saņemt licenci varēja bez īpašām grūtībām, piemēram, ja komersants nav bijis iepriekš sodīts, paskaidrojot iemeslus licences iegūšanai, licenci arī saņēma, tad patlaban ir krietni pieaugušas licences iegūšanas prasības. Piemēram, ja uzņēmums gribēs iegūt inkasācijas licenci, tam būs iepriekš jābūt nodrošinātai infrastruktūrai, ja tehniskās apsardzes pakalpojumu licenci, tad uzņēmējam iepriekš jābūt gatavam nodrošināt centrālās apsardzes pultis jeb monitoringa centru.

Šīs izmaiņas un prasības ir milzīgs solis, lai sakārtotu nozari. Tās noteikti ieviesīs milzīgas korekcijas tirgū tieši pakalpojuma kvalitātes celšanā, nevis, piemēram, cenās.

- Kāda veida licences tiek izsniegtas?

Agrāk bija trīs licenču veidi - spēja projektēt drošības sistēmas, uzstādīt, apkalpot, otrais veids - tehniskās apsardzes un trešais veids bija fiziskās apsardzes pakalpojumu sniegšana. Patlaban šīs licences ir sadalītas detalizētāk: konsultācijas un sistēmu projektēšana, tehnisko sistēmu uzstādīšana un apkalpošana, tehniskā apsardze, fiziskā apsardze un inkasācija. Starp citu, inkasācijas joma Latvijā pēdējo desmit gadu laikā bija ļoti neregulēta un nebija licencēta.

Bet vismazāk izmaiņas un prasību pastiprināšana attiecas uz fiziskās apsardzes pakalpojumu, kas ēnu ekonomikas drošības nozarē cieš visvairāk. Taču uz šo jauno noteikumu apstiprināšanas laiku vēl nebija atrastas iespējas noteikt kādus stingrākus pienākumus.

- Kādas problēmas nozarē rada ēnu ekonomikā darbojošies komersanti?

Latvijā varētu nosaukt varbūt kādus četrus piecus apsardzes nozares uzņēmumus, par kuriem ir pārliecība, ka tie nomaksā visus nodokļus un strādā caurskatāmi. Būtībā tie ir arī lielākie nozares uzņēmumi.

Situācija šajā jomā ir tāda, ka tie, kuri strādā godīgi, jūt spiedienu no vismaz puses apsardzes nozares tirgus dalībnieku gan uz privātā sektora klientiem, gan īpaši uz valsts iepirkumiem, jo valsts iepirkumos tomēr kā būtiskākais kritērijs ir zemākā cena. Tad attiecīgi šajos konkursos reālākas iespējas ir uzvarēt dažādiem shēmotājiem, kuri, piemēram, optimizējas par mikrouzņēmumiem. Līdz ar to lielākie apsardzes nozares uzņēmumi no valsts iepirkumiem tiek izslēgti, paliekot ārpus konkurences. Sliktākais ir tas, ka valsts institūcijām, tostarp Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB) nav reāla instrumenta pret šo zemo cenu kā tādu.

Piemēram, pagājušajā gada beigās mums bija viens nepatīkams gadījums, piedaloties iepirkumā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Latgales reģiona filiāles apsardzes pakalpojuma sniegšanai, kad konkursā uzvarēja uzņēmums, kurš piedāvāja ļoti zemu cenu. Latvijas Drošības biznesa asociācija vērsās pie VID, kas savukārt centās izskaidrot, kā var iegūt šo zemo cenu, veicot shēmas. Būtībā konkursā uzvarējušais uzņēmums apkrāpj valsti, norādot fiktīvus datus uz iepirkuma brīdi, bet pēc tam viņa datus vairs neviens nepārbauda.

Jāatzīmē gan, ka VID ir viena no tām valsts iestādēm, kas cenšas pārbaudīt pretendenta sniegtās izmaksas pakalpojuma sniedzēja datos, bet ir daudz tādu iestāžu, piemēram, pašvaldības uzņēmumi, izglītības iestādes, medicīnas iestādes, kurām apsardze ir viens no daudzajiem pakalpojumiem, un šīm iestādēm noteikti ikdienā nebūs laika, lai iedziļinātos šāda pakalpojuma sniedzēja uzņēmuma datos.

- Ko varētu darīt, lai šo situāciju uzlabotu?

Ņemot vērā, ka būs daudz tādu valsts un pašvaldību iestāžu, kuras nekontrolēs un neiedziļināsies, vai pretendents spēs nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu, vajadzētu padomāt par metodoloģiju konkursa pretendentu izvērtēšanai. Taču, cik zinu, tad IUB laikam patlaban strādā pie šādas metodoloģijas izveides.

- Šogad stājās spēkā iepriekš vairāku uzņēmēju un uzņēmēju organizāciju kritizētā norma, ka turpmāk uzņēmuma valdes locekļiem par kapitālsabiedrības nodokļu parādiem būs jāatbild ar savu personisko mantu.
Neesmu pārliecināts, vai ar šādu normu būs iespējams novērst dažādas uzņēmumu shēmas, taču varu teikt, ka atbildības noteikšana valdes loceklim noteikti palīdzēs uzlabot uzņēmējdarbības vidi, jo sevišķi radot apgrūtinājumus shēmotājiem. Tas uzņēmējus darīs uzmanīgākus un vērīgākus attieksmē pret nodokļu nomaksu.

Būtībā nesaskatu nekādu traģēdiju vai draudus uzņēmējdarbībai no šīs normas ieviešanas, jo, lasot uzmanīgi, ir skaidrs, ka valdes loceklim personīgu atbildību paredzēts noteikt ļoti smagos pārkāpumos.

Tādēļ teikt, ka šīs normas dēļ uzņēmējdarbības vide tagad cietīs, ir aplami, jo tā necietīs. Tā noteikti veicinās uzņēmējdarbības vides sakārtošanu. Skaidrs, ka reālu atdevi no šīs normas varētu just divu līdz piecu gadu laikā, tāpēc ilgtermiņā šī iecere ir atbalstāma.

Drošības nozarē šīs normas ieviešanā arī varētu uzlabot situāciju. Taču mūsu nozarē ir vēl kāda cita instance - policija, kura pirms licences izsniegšanas pārbauda uzņēmuma dalībnieku vēsturi, lai noteiktu, vai ar uzņēmumu saistītās personas, piemēram, iepriekš nav ieņēmušas kādus amatus uzņēmumos, kuriem licence tikusi anulēta vai bijuši kādi administratīvie sodi. Ja tiek konstatēta šāda veida neatbilstība, licence netiek izsniegta.

- Vai var teikt, ka patlaban apsardzes un drošības nozares tirgus ir piesātināts?

Ņemot vērā, ka klientiem ir iespēja izvēlētos plašu pakalpojumu klāstu, var teikt, ka tirgus patlaban ir piesātināts. Raugoties no attīstības perspektīvas, jāatzīst, ka apsardzes un drošības nozare ir ļoti atkarīga no ekonomiskās izaugsmes. Tāpēc strauju izaugsmi prognozēt nevar.Taču ir jāņem vērā, ka darbaspēka izmaksas pieaug, bet fiziskās apsardzes pakalpojuma klāsts samazinās, jo Latvijā drošības situācija ir pietiekami stabila. Proti, ir valstis, kur atšķirībā no Latvijas nevarētu apsargāt, piemēram, kādu autocentru vien ar kamerām un signalizāciju.Tāpēc varu prognozēt, ka fiziskās apsardzes pakalpojums būs vajadzīgs, bet šī pakalpojuma apjomi samazināsies, jo izaugsmi piedzīvos tehniskās sistēmas un tehniskie pakalpojumi.

- Vai fiziskās apsardzes pakalpojuma apjoma samazināšanās neveicinās bezdarbu?
Pieprasījums pēc fiziskās apsardzes pakalpojuma saruks ilgtermiņā. Tāpēc nav pamata bažām par pēkšņu darbavietu zaudējumu. Nekāda katastrofa šajā sfērā vismaz pagaidām nav gaidāma.

- Kādas tendences "Koblenz" novērojusi pēdējo gadu laikā?
Jaunākās tendences liecina, ka patlaban, piemēram, cena vairs nav noteicošais faktors, klientam izvēloties tehniskās apsardzes pakalpojumu. Tas laiks ir garām. Cena bija noteicošais pirms pieciem gadiem, kad bija beigusies krīze. Zema cena drīzāk nobiedēs klientu, nevis piesaistīs to. Var teikt, ka klienti kļuvuši daudz izglītotāki, pievērš uzmanību niansēm.

Tāpat arvien vairāk sāk pieaugt videonovērošanas pakalpojuma nozīme. Tas ir pakalpojums ar lielu potenciālu nākotnē.

- Kā vērtējat pagājušo gadu, un kādi ir uzņēmuma plāni šogad?
"Koblenz" apgrozījums pērn audzis par 15%. 2014.gada apgrozījums pārsniegs 3,4 miljonus eiro. Pagājušajā gadā esam palielinājuši klientu portfeli par 16%. Patlaban mūsu centrālās apsardzes pults pieslēgumu skaits pārsniedz jau 10 000 abonentu. Tāpat pagājušajā gadā atvērām savu filiāli Jelgavā.

- Kādos virzienos šogad plānots attīstīties?
Šogad plānots atvērt filiāles divās pilsētās. Patlaban gan nevaru vēl atklāt, kurās pilsētās, jo ir jāveic sagatavošanās darbi. Plānojam paplašināt darbību arī tajos reģionos, kur jau strādājam, - Jelgavā, Rīgā, Ventspilī, Jūrmalā.Būvēsim arī jaunu monitoringa centru, ap 100 000 eiro investēsim šogad informācijas tehnoloģijās.

Informācijai:
SIA "Koblenz drošība" nodrošina fizisko apsardzi, piedāvā tehnisko apsardzi, veic tehnisko sistēmu uzstādīšanu un apkalpošanu, kā arī konsultācijas, kas saistītas ar drošības sfēru, - esošo sistēmu vai esošo objektu drošības auditu.

"Koblenz drošība" 2013.gadā kāpināja apgrozījumu un audzēja peļņu, liecina "Firmas.lv" informācija. Uzņēmuma apgrozījums 2013.gadā bija 3,02 miljoni eiro, kas ir par 10% vairāk nekā 2012.gadā, kad apgrozījums bija 2,76 miljoni eiro. Tikmēr uzņēmuma peļņa 2013.gadā vairāk nekā divkāršojusies, sasniedzot 80 537 eiro, bet 2012.gadā uzņēmuma peļņa bija 30 048 eiro.

SIA "Koblenz drošība" dibināta 1996.gada 20.novembrī. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 30 735 eiro. "Koblenz drošības" īpašnieki ir Simona Deifta - 90,04% un Arnolds Koņevņikovs - 9,96%.

Pievieno komentāru

Komentāri 4

Mario

citāts: Tas laiks ir garām. Cena bija noteicošais pirms pieciem gadiem, kad bija beigusies krīze. Zema cena drīzāk nobiedēs klientu, nevis piesaistīs to. Var teikt, ka klienti kļuvuši daudz izglītotāki, pievērš uzmanību niansēm.----
Pagājuša gada beigās "Koblenz" Ādažos piedāvāja sargāt par 0.99 Euro mēnesī. !!!! Laikam mērķis bija biedēt klientus (bet varbūt dempings kas saucās akcija?)

pirms 4 gadiem, 2015.02.25 14:12

x

Lielie grandi ar pazīšanos kabinetos grib atbrīvoties no konkurentiem un savākt tirgu, tas arī ir viss, kas slēpjas aiz tās kontroles ieviešanas.

pirms 4 gadiem, 2015.02.25 17:42

Jelgavnieks

Gribētos saņemt no Koblenz drošība direktora atbildi uz jautājumiem:
1) firmas Koblenz Drošība jau 2 gadi ir akcijas cena 0,99Eur. Kopā objektu skaits Jelgavā ap 80-100. 0,99Eur x 100 objekti = 99,00Eur/mēn. Kādā veidā apsardzes firma Koblenz jau gadu maksā algu savai ekipāžai (kopā 4 apsargi) un 1 tehniķim, ja 5 cilvēku darba algas ar nodokļiem sastāda ap 2700,00-2800,00Eur + automašīnas līzings ap 180,00Eur + degviela ap 200,00Eur. Kopā ir 3080,00-3180EUR.
2) Cik ilgi tādai “lielai“ apsardzes firmai Koblenz būs akcijas cena 0,99Eur mēnesī – 100 vai 200 gadi, lai pieslēgtu ap 3000 objektus Jelgavā un pēc tam izmaksāt algu ar nodokļiem savam darbiniekam.
Man liekās, kā Koblenz ir parasta finanšu piramīda MMM.

pirms 4 gadiem, 2015.02.25 20:39

AnnaKiz

KOBLENZ DROŠĪBA ir apsardzes pakalpojumu tirgus līderis ar gandrīz 20 gadu pieredzi nozarē.
KOBLENZ DROŠĪBA ir viena no retajām apsardzes kompānijām Latvijā, kuras tehniskais nodrošinājums atbilst visām jaunākajām Eiropas Savienības prasībām un noteiktajiem standartiem apsardzes kompāniju darbā.
Sīkāk par kompānijas piedāvātajiem pakalpojumiem: http://www.koblenz.lv/lv/

pirms 4 gadiem, 2015.04.15 09:54

Latvijas ziņas