Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Lauksaimniecības zemēs jāsaudzē dižkoki

Tuvojoties lauksaimniecības sezonai, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) aicina zemniekus pievērst īpašu uzmanību savās lauksaimniecības zemēs augošo dižkoku apsaimniekošanai, izvēloties saudzīgas metodes, kas nekaitē koku dzīvotspējai. Lai dižkokus saudzētu, DAP aicina neart zemi zem to vainagiem, izcirst dižkoku tuvumā esošos krūmus, kā arī ap tiem appļaut zāli. Tā var tikt saudzēti arī citi lielie koki, kas vēl nav sasnieguši dižkoka izmēru.

«Dižkoki tīrumos un pļavās ir neatņemama Latvijas, īpaši Zemgales, ainavas un vēstures sastāvdaļa, diemžēl esam konstatējuši, ka to palicis pavisam maz,» skaidro DAP Pierīgas reģionālās administrācijas vecākā eksperte Vita Caune. 2015. un 2016. gadā DAP darbinieki veica dižkoku apskati Jelgavas novada Elejas, Lielplatones, Sesavas, Valgundes, Vircavas un Zaļenieku pagastā. Konstatēti 133 dižkoki, galvenokārt ozoli. No tiem lielākā daļa atrodami vecajos muižu parkos un pie lauku mājām. Lauksaimniecības zemēs konstatēti vien 15 dižkoki, tādēļ ainaviskuma un nelielā skaita dēļ tie saudzējami jo īpaši.

«Visbiežāk nesaudzīgas rīcības sekas pret dižkokiem vērojamas tīrumos. Apstrādājot zemi pārāk tuvu koku stumbriem, tiek uzartas un bojātas to saknes. Koki vairs nespēj uzņemt nepieciešamās barības vielas, sāk kalst un pēc vairākiem gadiem ir nolemti iznīcībai, tā liedzot iespēju mitināties retām un aizsargājamām putnu, kukaiņu, piepju, ķērpju un sūnu sugām. Otra aktuālākā problēma ir zemāko zaru apzāģēšana, lai ar lauksaimniecības tehniku varētu piebraukt pēc iespējas tuvāk stumbram,» skaidro V.Caune.

Eksperte uzsver, ka cilvēki maldīgi mēdz domāt, ka koka saknes izskatās tāpat kā vainags, tikai atrodas zem zemes. Tomēr tā nav – koka saknes parasti plešas divreiz vai trīsreiz tālāk nekā zari. Turklāt, kaut arī lielus un vecus kokus balsta dziļas saknes, barības vielas augšanai tie galvenokārt uzņem no zemes auglīgās virskārtas – 80 procenti sakņu atrodas ne vairāk kā 40 centimetru dziļumā. Tādēļ likumdošanā noteikts, ka dabas aizsardzības prasības attiecas ne tikai uz pašiem dižkokiem, bet arī uz teritoriju zem koku vainagiem un vēl 10 metru platā joslā ap tiem – šajā teritorijā ir jāsaglabā dabīgā zemsedze.

Būtiski arī ievērot pareizus dižkoku kopšanas darbus. Īpašniekiem ļauts pēc saviem ieskatiem nozāģēt tikai nokaltušos un bīstamos zarus. Veselu, resnu, zemu zaru zāģēšana, lai zem koka varētu pabraukt ar traktoru, uzskatāma par tīšu dižkoka bojāšanu. Par to paredzēts administratīvais sods un kokam nodarīto zaudējumu atlīdzināšana. Nav pieļaujams arī patvaļīgi dižkokus nozāģēt, to nepieciešams saskaņot ar DAP.

Tā kā dižkoka atrašanās tīrumā samazina apstrādei piemērotās zemes platību, lauksaimniekiem no Lauku atbalsta dienesta iespējams saņemt platību maksājumus arī par to platību, ko aizņem dižkoks vai jebkurš atsevišķs augošs koks, – vienoto platību maksājumu, zaļināšanas maksājumu, brīvprātīgā saistītā atbalsta maksājumus. Piemēram, ja koks aug miežu laukā, tad atbalsta tiesīgajā platībā tiek ierēķināts viss lauks, arī platība ap dižkoku. Jāņem gan vērā, ka platībai ap šo koku jābūt sakoptai.

Ne visi Latvijas dižkoki ir apzināti un apzīmēti ar speciālām zīmēm, tādēļ, sākot lauksaimniecības zemes apstrādi jaunā vietā, būtu vēlams pievērst uzmanību veciem, lieliem kokiem un pārliecināties, vai tie jau nav sasnieguši dižkoka izmērus. Par dižkokiem uzskatāmi koki, kas ir sasnieguši noteiktu apkārtmēru 1,3 metru augstumā: ozoli – četrus metrus, liepas un kļavas – 3,5, bērzi – trīs metrus.


Foto: Dabas aizsardzības pārvalde

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas