Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Līdz 2020.gadam valsts apņēmusies samazināt bērnunamos mītošo skaitu 1

Bērnunamu Latvijā ir par daudz, tie ir neadekvāti lieli un bez vecāku gādības palikušie bērni institūcijās pavada pārāk ilgu laiku, secinājusi Labklājības ministrija, dokumentos noteikdama virzību uz tā saucamo deinstitualizācijas (DI) plānu. Piemēram, tas paredz lielos aprūpes centrus pārprofilēt par daudzfunkcionālām iestādēm, kā arī mudināt sabiedrību vairāk rūpēties par bāreņiem. Vietējās pašvaldības šo politiku akceptē un cer uz lielu valsts atbalstu.

Labklājības ministrija noskaidrojusi, ka ārpusģimenes aprūpē Latvijā ir ap 7900 bērnu (2014. gada 1. janvāra dati), no kuriem 22 procenti atrodas sociālās aprūpes centros. Tas nozīmē, ka lielākajai daļai galvenokārt dzīvu vecāku bāreņu atrasta audžuģimene vai aizbildņi. Tomēr ar to nepietiek – institūcija nav piemērotākā vieta pilnvērtīgai attīstībai arī pārējiem bez vecāku gādības palikušajiem. Tāpēc būtu jādara viss iespējamais, lai līdz 2020. gadam mājas atrastu pēc iespējas vairāk aprūpes centros ievietoto bāreņu, apņēmusies ministrija.

Jaunākajā ģimenes valsts politikas pamatnostādņu pētījumā secināts, ka pēdējo gadu laikā valstī strauji audzis audžuģimeņu skaits. Tomēr vienlaikus pastāv daudz bērnu ārpusģimenes aprūpes iestāžu, kurās problemātiski nodrošināt ģimenisku vidi un kvalitatīvus pakalpojumus. Kā viens no šādas situācijas iemesliem ir lielais iestādēs mītošo bērnu skaits – joprojām ir vairāk nekā 20 sociālās aprūpes namu, kuros dzīvo 40–70 bāreņu, minēts dokumentā. 

Šajā lielo iestāžu sarakstā ir arī Jelgavas Bērnu sociālās aprūpes centrs, kur patlaban ilgstošā sociālā aprūpē atrodas 51 bērns no divu līdz 20 gadu vecumam (visvairāk (23) skolas vecuma bērni no septiņiem līdz 15 gadiem), bet vēl deviņi ievietoti Krīzes centrā, kur iespējams uzturēties līdz trim mēnešiem. Savukārt Jelgavas novada Sociālās aprūpes un rehabilitācijas centra (SARC) Elejas filiālē ir 35 bez vecāku gādības palikušie (17 no viņiem ir 13–18 gadu veci). Uzturēšanās ilgums līdz nonākšanai atpakaļ ģimenē vai jaunas atrašanai ir no dažiem mēnešiem līdz pat pilngadības sasniegšanai, informē novada SARC vadītāja Ilze Brakmane.

Lai šo situāciju mainītu, sociālo aprūpes iestāžu DI paredz, ka pirmkārt jāstrādā, lai iestādēs ilgstoši neatrastos bērni līdz trīs gadu vecumam (Jelgavā un novadā divu līdz sešu gadu vecuma grupā ir 14 bez vecāku gādības palikušie). Diagnostikas un piemērotākās ārpusģimenes aprūpes piemeklēšanas laiks institūcijā šiem mazajiem nedrīkstētu pārsniegt trīs mēnešus. Savukārt bērniem no četru gadu vecuma līdz pat pilngadībai vajadzētu tikt laukā no iestādes pusgada laikā. Līdz ar to vairs nebūs nepieciešami tik lieli centri. Tos plānots pārveidot par daudzfunkcionālām iestādēm, kur sabiedrībai viens no pieejamiem pakalpojumiem būtu, piemēram, krīzes centrs.

Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 12.februāra, «Zemgales Ziņās». Foto: Raitis Puriņš

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Dr. Eslers

Drausmīgs virsraksts. Vai pilsētas iedzīvotāji nav pelnījuši avīzi, kuru neveido analfabēti?

pirms 4 gadiem, 2015.02.11 22:48

Latvijas ziņas