Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Līdz martam izveidos Kurzemes, Zemgales, un Vidzemes rajona tiesas; amatu zaudēs 17 tiesu priekšsēdētāji

Saskaņā ar tiesu reorganizācijas plānu, līdz martam izveidos Kurzemes, Zemgales, un Vidzemes rajona tiesas. Reorganizācijas dēļ amatus zaudēs 17 līdzšinējie tiesu priekšsēdētāji, kuri gan varēs turpināt strādāt kā tiesneši.

Tiesu teritoriālo reformu plānots pabeigt šī gada 1. martā. Katrā tiesu apgabalā, izņemot Rīgu, paredzēts izveidot vienu tā saukto mātes tiesu, nodrošinot šīs tiesas darbību visās līdzšinējo tiesu atrašanās vietās. Pēc reformas pabeigšanas esošo 34 tiesu vietā darbosies deviņas tiesas.

Saskaņā ar reformu, Kurzemē no 1. februāra būs tikai viena rajona līmeņa tiesa – Kurzemes rajona tiesa, kuras sastāvā būs tiesneši Saldū, Liepājā, Kuldīgā, Ventspilī un Talsos. Kopumā šajā tiesā strādās 36 tiesneši.

No 15. februāra būs izveidota Vidzemes rajona tiesa ar kopumā 32 tiesnešiem Cēsīs, Limbažos, Valmierā, Valkā, Gulbenē, Madonā un Alūksnē. Savukārt no 1. marta būs izveidota Zemgales rajona tiesa ar kopumā 50 tiesnešiem Dobelē, Bauskā, Jelgavā, Tukumā, Aizkrauklē, Jēkabpilī un Ogrē.

Tāpat Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa pievienota Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai, līdz ar to šajā tiesā strādās 44 tiesneši.

Zemesgrāmatu nodaļām paredzēts līdzīgs risinājums – viena zemesgrāmatu nodaļa katrā tiesas apgabalā, nodrošinot tās darbību visās līdzšinējo zemesgrāmatu nodaļu atrašanās vietās. Rīgas tiesu apgabala reforma neskars Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas un Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas. Kopumā līdzšinējo 27 zemesgrāmatu nodaļu vietā darbosies septiņas zemesgrāmatu nodaļas.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) žurnālistiem norādīja, ka šī ir jau otrā rajona līmeņa tiesu reforma kopš valsts neatkarības atjaunošanas. Pirmā reforma notika 1998. gadā, kad desmit tiesas tika pārveidotas par piecām.

Jau 2008. gadā Tieslietu ministrijā bija sagatavots iespējamais mazo tiesu apvienošanas risinājums, taču reālu virzību tas ieguva 2014. un 2015. gadā, kad Centra rajona tiesa tika pievienota Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai, savukārt Rīgas rajona tiesā tika iekļautas Siguldas un Jūrmalas tiesas. Tāpat iepriekš reforma realizēta Latgalē, kur no sešām tiesām tika izveidotas divas tiesas – Rēzeknes tiesa un Daugavpils tiesa.

"Pagājis zināms laiks, un mēs varējām izvērtēt rezultātus Rēzeknē un Daugavpilī. Tiesu darba rādītāji liecina, ka šis ir pareizais ceļš, un mēs šo ceļu turpinām," uzsvēra ministrs.

Šogad īstenojamās reformas rezultātā 17 līdzšinējo tiesu priekšsēdētāji zaudēs savus amatus, līdz ar to 26 rajona tiesu priekšsēdētāju vietā Latvijā paliks tikai deviņi priekšsēdētāji, kuriem gan varēs būt vietnieki. Rasnačs un Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretāre Irēna Kucina gan mierināja, ka sistēmā šīs amatpersonas varēs turpināt strādāt kā tiesneši.

Ministrs gan uzsvēra apgabaltiesu priekšsēdētāju lomu reformas īstenošanā, lai gan saskaņā ar Saeimā esošajiem likuma grozījumiem dažiem tiesu priekšsēdētājiem būs liegta iespēja konkurēt uz šo amatu nākotnē. Grozījumi paredz ierobežojumus tiesas priekšsēdētājam ieņemt priekšsēdētāja amatu vairāk nekā divus termiņus jeb desmit gadus no vietas.

Ministrs uzskata, ka tas nav taisnīgi, tāpēc viņš šodien koalīcijā vērsīsies pie deputātiem ar lūgumu šo jautājumu risināt tā, lai pieaugtu pretendentu konkurence uz tiesu priekšsēdētāju amatiem.

Attiecībā uz to, vai reformas rezultātā darbu nāksies pamest tiesu darbiniekiem, Kucina atbildēja, ka primāri reformas mērķis ir saglabāt tiesu darbiniekus tiesu sistēmā, lai gan tiek pārveidotas darbinieku funkcijas un kompetence. Darbinieku karjeras jautājumus risinās katrā reģionā atsevišķi, un ar to nodarbosies tiesu priekšsēdētāji. Viņa gan nenoliedza, ka, tiesu priekšsēdētājam zaudējot amatu, no vietas nāksies šķirties arī tiesu priekšsēdētāju palīgiem. "Kopumā primārais mērķis ir reformu veikt ar mazākiem zaudējumiem un ietekmi uz darbiniekiem," piebilda Kucina.

Šobrīd precīzus reformas finansiālos ieguvumus TM amatpersonas vēl nenosauca, jo tos vēl aprēķinās, taču, piemēram, Latgalē iepriekš veiktās reformas rezultātā ietaupītie līdzekļi novirzīti tiesu darbinieku atalgojuma fondam, norādīja Kucina.

Tieslietu ministrs gan vērsa uzmanību, ka tiesu darbinieku atalgojums joprojām nav atbilstošs, un īpaši tas attiecas uz tiesnešu palīgiem. Palīgiem vajadzētu saņemt divreiz vairāk nekā šobrīd. "Ietaupītos resursus ieguldīsim atalgojuma paaugstināšanai," piebilda Rasnačs.

Reorganizācijas mērķis ir mazināt tiesu noslodzi, paaugstināt lietu izskatīšanas kvalitāti, kā arī samazināt tiesvedības termiņus. Rasnačs jau paziņojis, ka, salīdzinot pašlaik jau reformētās tiesas ar nereformētajām, redzams, ka reformētajās tiesās ir samazinājies neizskatīto lietu atlikums, tajās ir mazāki lietu izskatīšanas termiņi, kas gan nav būtiski mazāki nekā vidēji valstī, un tajās ir mazāk pārsūdzētu spriedumu.

Rasnača vērtējumā, kopumā ar reformu tiesas kļūst pieejamākas cilvēkiem.

Politiķis arī paziņojis, ka vairs nebūs tā, ka viena veida lietas skata pāris konkrēti tiesneši.


Infografika: Tieslietu ministrija

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas