Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

LLKC rosina pašvaldības to iepirkumos priekšroku dot vietējiem produktiem

Pārtikas produktu iepirkumiem Latvijas pašvaldības gadā tērē vairāk nekā 18 miljonus eiro. Kā panākt, lai šī nauda pēc aiespējas vairāk paliktu pašu pašvaldību teritorijās, nodrošinot ekonomisko izaugsmi uz vietas? Pašvaldību un lauksaimniecības produktu ražotāju sadarbības veicināšanai Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) pērn iesāka un šogad turpina pilotprojektus Limbažos un Tukumā, kuru mērķis ir panākt, lai vietējo lauksaimnieku saražotā pārtika tiktu piedāvāta vietējām skolām, bērnudārziem un pārējām pašvaldību iestādēm. Vienlaikus arī apkopota informācija no 86 novadu pašvaldībām par iepirkumu procesu, bet ar 24 jau izveidojusies sadarbība, ziņo LLKC pārstāve Iveta Tomsone.

Līdz šim iegūtā pieredze liecina, ka vietējiem nelielajiem ražotājiem ir grūti startēt pašvaldību iepirkumos, kuros joprojām galvenais noteikums ir zemākā cena, nevis saimnieciski izdevīgākais piedāvājums. Iepirkumi pamatā tiek izsludināti vasarā, kad raža jau aug un saimnieki noieta tirgu tai jau sarunājuši. Sarežģījumus katram konkrētam ražotājam bieži rada arī iepirkumu lotēs paredzētais produkcijas klāsts un piegādes noteikumi.

LLKC sarunās ar pašvaldībām rekomendē lotes sadalīt, lai atsevišķi tiktu izsludināti iepirkumi produktiem, ko var piegādāt vietējie zemnieki un produktiem, ko Latvijā neaudzē, piemēram, eksotiskajiem augļiem.  Tāpat LLKC rosina iepirkumus vietējiem augļiem un dārzeņiem rīkot tiem Latvijā atbilstošajā sezonā.

Saimniekiem vienkāršāk savu produkciju būtu iespējams piedāvāt ar kooperatīvu palīdzību. Taču nelielo saimniecību īpašniekiem ir sarežģīti atrast līderus, kuri uzņemtos vadību, turklāt jārēķinās arī ar salīdzinoši lieliem attālumiem, kas jāveic, komplektējot produkcijas piegādes.

Patlaban aktīvākās pašvaldības, kas atsaucās LLKC aicinājumam atvieglot iespējas vietējiem lauksaimniekiem piedalīties pašvaldību iepirkumos, ir Tukuma un Limbažu novadi. Šeit darbs sākās ar diskusijām starp novadu vadību, LLKC un lauksaimnieku pārstāvjiem. Tālāk apzināti vietējie ražotāji, saražotās produkcijas apjomi un noskaidrots, vai viņi šādos iepirkumos vēlētos piedalīties. LLKC konsultanti ir iesnieguši priekšlikumus tehniskajās specifikācijās noteiktajiem termiņiem, atbilstoši ražotāju iespējām piegādāt konkrētus produktus. Limbažos LLKC konsultanti zemniekiem palīdzēja sagatavot piedāvājumus, lai startētu iepirkumos.
    
Šogad darbs ar pašvaldībām tiks turpināts vēl plašāk, sola LLKC, jo par vietējiem lauksaimniekiem atbilstošu iepirkumu organizēšanu sāktas sarunas vēl ar sešiem Latvijas novadiem. Kokneses un Vecpiebalgas novados vietējie ražotāji jau startējuši iepirkumos.

LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis tic, ka pakāpeniski izdosies palielināt aizvien plašāku vietējo produktu piedāvājumu pašvaldību iestāžu iepirkumiem. Pasaulē jau ir labi piemēri –Zviedrijas pašvaldībās jau sen tiek ievērots uzstādījums - vietējiem priekšroka iepirkumos. Savukārt citur Eiropā iet vēl tālāk – lai saudzētu vidi un veselību, nosaka, ka priekšroka dodama ne tikai vietējem, bet vietējiem bioloģiskajiem produktiem. Tā, piemēram, Zviedrijas pilsētā Malmē skolās bērniek pusdienās tiek pasniegta tikai bioloģiski audzēta pārtika, Dānija noteikusi, ka 2015.gadā publiskajos iepirkumos 90% pārtikas būs bioloģiski audzēta.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas