Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pašlaik nav skaidrs, kā ierobežot valsts un pašvaldību iestāžu, kā arī kapitālsabiedrību nelikumīgus tēriņus, pērkot mediju saturu

Šodien Nacionālās plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) rīkotajā sanāksmē izskanēja informācija, ka nav atbalstāma šo iestāžu rīcība, apmaksājot raidījumus gan sabiedriskajos, gan komercmedijos.

NEPLP vadītājs Ainārs Dimants uzskata, ka vienīgais likumīgais veids, kā, piemēram, ministrijas vai pašvaldības, var panākt konkrētas informācijas nonākšanu medijos, ir caur sabiedrisko pasūtījumu. Viņaprāt, līdzekļi, kurus komunikācijai medijos novirza ministrijas, valsts iestādes un kapitālsabiedrības, kā arī pašvaldības, ir jākonsolidē un jāpiešķir sabiedriskā pasūtījuma realizētājiem - sabiedriskajiem medijiem - vai arī jārīko konkursi komercmedijiem par sabiedrisko pasūtījumu.

Tam, ka valsts iestādēm nebūtu jāpērk raidījumi medijos, piekrita arī Valsts kancelejas pārstāves, kas piedalījās sanāksmē. Taču tika norādīts, ka jārunā ne tikai par elektroniskajiem medijiem, bet par visiem, arī, piemēram, laikrakstiem.

Sanāksmes dalībnieki nespēja vienoties, kuras iestādes kompetencē būtu rosināt izmaiņas normatīvos, aizliedzot atsevišķām iestādēm apmaksāt saturu medijos.

Atsevišķi tika spriests arī par pašvaldībām, kuras gan atbalsta vietējās televīzijas, gan ir dalībnieces medijos un arī izdod avīzes.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāves informēja, ka šobrīd normatīvi ļauj pašvaldībām izdot bezmaksas izdevumus, lai informētu pašvaldības iedzīvotājus par aktualitātēm pašvaldībā. Taču šajos izdevumos drīkst publicēt tikai tādu saturu, kas attiecas uz pašvaldības lēmumu pieņemšanu, bet, piemēram, nedrīkst publicēt reklāmas.

Taču VARAM atzīst, ka ministrijai nav iespēju vērsties pret pašvaldībām, kuras to neievēro. Ministrija var tikai aicināt konkrētās pašvaldības ievērot likumu normas.

Dimants uzskata, ka būtu nepieciešams normatīvos skaidri noteikt, ka pašvaldības nedrīkst nodarboties ar mediju komercdarbību.

Sanāksmes dalībnieki vienojās, ka ir nepieciešams turpināt diskusiju par to, kā šo jomu sakārtot.

Kā ziņots, jautājums par valsts iestāžu apmaksātiem raidījumiem aktualizējās pēc tam, kad raidījums "Nekā personīga" atklāja, ka izglītības ministra Vjačeslava Dombrovska (RP) vadītā ministrija nopirkusi reklāmu četros masu medijos uz četriem mēnešiem, šim nolūkam tērējot nepilnus 22 000 latu. Ministrija noslēgusi pakalpojumu līgums ar "Latvijas Avīzi" par 6050 latiem. Līdzīgs darījums slēgts ar portālu "Sportacentrs" par vairāk nekā 3000 latu. Reklāmu ministrija publicējusi laikrakstā "Neatkarīgā", bet apjomīgākais līgums ministrijai ir ar "Radio SWH", kurā radio apņemas veidot 24 ziņu raidījumus un 24 autorraidījumus par izglītības procesiem Latvijā.

Vēlāk atklājās, ka līdzīgi līgumi ir arī citām ministrijām.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas