Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pašvaldībām nav pārliecības par kārtējās teritoriālās reformas lietderību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija secinājusi, ka pēc 2009. gadā pabeigtās administratīvi teritoriālās reformas vēl joprojām ir novadi, kas neatbilst likumā noteiktajiem novadu veidošanas kritērijiem, piemēram, novadā ir mazāk par 4000 iedzīvotāju. Turklāt vairākos nav spēcīgu attīstības centru, kas būtiski apgrūtina līdzsvarotu administratīvās teritorijas attīstību. 

Novadi iedzīvotāju skaita ziņā ir ļoti neviendabīgi – tas ietekmē pašvaldību nodokļu ieņēmumus, tostarp pašvaldības ar zemākiem ienākumiem nevar nodrošināt likumā noteiktās funkcijas.

«Izveidojusies nevienlīdzīgā situācija rada apstākļus, kur bagātākās pašvaldības var atļauties atbalstīt savus iedzīvotājus un nodrošināt nepieciešamo sociālo atbalstu, bet nabadzīgākās nespēj nodrošināt pat likumā noteiktās funkcijas bez papildu finansējuma, kā dēļ cieš to iedzīvotāji,» uzsver vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

Ministrija sagatavojusi piedāvājumu jaunai administratīvi teritoriālajai reformai. Tās mērķis ir mazināt nevienlīdzību, uzlabot valsts pārvaldi un palīdzēt sekmīgāk un līdzsvarotāk attīstīties novadiem. Publiskai diskusijai tiek piedāvāti divi iespējamie pašvaldību turpmākās apvienošanās modeļi.

Viens no pašvaldību apvienošanas variantiem paredz, ka Latvijā līdzšinējo 119 pašvaldību vietā tiks izveidoti 49 novadi un deviņas republikas pilsētas. Savukārt otrs paredz 29 sadarbības teritoriju izveidošanu ap nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem, kuros pašvaldības varēs apvienoties brīvprātīgi. Lēmums, kuru no pašvaldību turpmākas apvienošanas variantiem apstiprināt, tiks pieņemts pēc plašām diskusijām ar pašvaldībām, iedzīvotājiem un sociālajiem partneriem.

Reformu paredzēts ieviest 2021. gadā, kad notiks pašvaldību vēlēšanas.

Zemgales Plānošanas reģiona izpilddirektora Valda Veipa, Jelgavas novada Domes priekšsēdētāja vietnieces Ilzes Vītolas un Ozolnieku novada Domes priekšsēdētāja Pētera Veļecka viedokli lasiet otrdienas, 13.oktobra, «Zemgales Ziņās».

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas plāni ŠEIT.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas