Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pērn investori apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām valsts budžetā iemaksājuši 98 miljonus eiro

Investīciju piesaistes programma, kas sniedz iespēju apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi saņemt termiņuzturēšanās atļauju, veicinājusi finanšu pieplūdumu ne tikai Rīgā, bet arī citās Latvijas pašvaldībās.

2013.gada pirmajā pusē termiņuzturēšanās atļauju pieteicēju un ar viņu ģimenes locekļiem saistīto kapitālsabiedrību nodokļu iemaksu apjoms valsts budžetā sasniedzis gandrīz 98 miljonus eiro. Savukārt pašvaldību budžetos ar nekustamā īpašuma nodokļa starpniecību iemaksāti vairāk nekā 570 000 eiro jeb 0,5% no kopumā valstī iekasētā nekustamā īpašuma nodokļa, atsaucoties uz Ekonomikas ministrijas apkopoto informāciju, norāda Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA).

Lai gan lielākā daļa nerezidentu, kuri Latvijā iegādājas nekustamo īpašumu, savu izvēli izdara par labu galvaspilsētai Rīgai vai kūrortpilsētai Jūrmalai, novērojama interese arī par nekustamajiem īpašumiem citos Latvijas reģionos, piemēram, Cēsu novadā un Ozolnieku novadā. Interesi par īpašuma iegādi ārpus galvaspilsētas veicinājušas ne tikai salīdzinoši zemākās īpašuma cenas, bet arī ekoloģiskā vide un attīstīta infrastruktūra. Tomēr viens no būtiskākajiem kritērijiem, izvērtējot īpašuma iegādi ārpus Rīgas, ir attālums līdz galvaspilsētai, skaidro LANĪDA.

Tomēr līdz ar Imigrācijas likuma grozījumiem, kas stāsies spēkā šī gada 1.septembrī un kuri paredz vienotu iemaksu slieksni nekustamā īpašuma iegādei apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām gan Rīgā, gan citās Latvijas pilsētās, investoru interese par īpašumiem ārpus galvaspilsētas, visticamāk, krasi samazināsies.

"Valdības lēmums ietekmi atstās arī uz mazo pilsētu pašvaldībām. Tām nāksies pārskatīt savu finanšu plūsmu un savilkt jostas, jo investori tā vietā, lai apsvērtu īpašumu iegādi, piemēram, Cēsīs vai Jelgavā, priekšroku dos Rīgai vai Jūrmalai," komentē LANĪDA valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Kā norādīts Ekonomikas ministrijas ziņojumā, nerezidentu iegādāto īpašumu īpatsvars, piemēram, Ozolnieku novadā, veido 1,01% no pašvaldībā esošo īpašumu skaita, informē LANĪDA. Šie darījumi labvēlīgi ietekmējuši pašvaldības nekustamā īpašuma tirgu, jo lielākoties nerezidenti iegādājušies īpašumus, kuri ilgstoši stāvējuši tukši. Tāpat vietējie uzņēmēji un teritoriju attīstītāji ir saņēmuši papildu līdzekļus biznesa attīstībai, kas ļāvuši plānot jaunus nekustamo īpašumu projektus Ozolnieku novadā.

Valsts un pašvaldību budžetu papildina ne tikai tiešās nerezidentu investīcijas, bet arī viņu ikdienas tēriņi, kā arī izdevumi par īpašuma apsaimniekošanu un saimniecisko darbību. Pēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm, investori uz vienu ģimenes locekli pārtikas, apģērba iegādei un izklaides pasākumiem vidēji mēnesi tērē 1420 eiro. Tādējādi gadā kopējie nerezidentu tēriņi mūsu valstī pārsniedz 28 miljonus eiro, savukārt patēriņa nodokļu maksājumi valsts budžetā ienes papildus 5,7 miljonus eiro.

Kopumā 2013.gada pirmajā pusgadā ar nerezidentiem saistītie uzņēmumi ienākuma nodoklī samaksājuši vairāk nekā 14 miljonus eiro, kas sasniedz 7,8% no kopējiem nodokļa ieņēmumiem valsts budžetā, informē LANĪDA.

Jau ziņots, ka Saeima 8.maijā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz līdz 250 000 eiro palielināt nekustamā īpašuma minimālo vērtību, par kura iegādi var iegūt termiņuzturēšanās atļauju.

Valsts prezidenta Andra Bērziņa otrreizējai caurlūkošanai nodotie grozījumi Imigrācijas likumā sākotnēji paredzēja šo darījumu slieksni noteikt 150 000 eiro apmērā. Parlamentārieši nolēma palielināt šo slieksni, kā arī vienojās atteikties no iepriekš paredzētas kvotu sistēmas.

Grozījumi noteic, ka iegādes brīdī viena nekustamā īpašuma vērtība nevarēs būt mazāka par 250 000 eiro, bet minimālā kadastrālā vērtība palielināta līdz 80 000 eiro. Šāds darījumu slieksnis attieksies uz visiem reģioniem. Pašreizējais regulējums nosaka, ka termiņuzturēšanās atļauju uz laiku līdz pieciem gadiem var iegūt, iegādājoties vienu vai vairākus īpašumus vismaz 142 300 eiro vērtībā vai 71 150 eiro vērtībā ārpus Rīgas reģiona un republikas pilsētām.

Deputāti arī atbalstīja ierosinājumu atteikties no iepriekš likumā iekļautās normas, kas paredzēja piešķirt termiņuzturēšanās atļauju par 50 000 eiro iemaksu valsts budžetā. Atbalstu guva arī priekšlikums, kas paredz veikt iemaksu valsts budžetā 5% apmērā no iegādājamā nekustamā īpašuma vērtības, pieprasot pirmreizējo termiņuzturēšanās atļauju. Iepriekš likumprojekts paredzēja, ka, pieprasot pirmreizējo uzturēšanās atļauju par nekustamā īpašuma iegādi, budžetā jeb ekonomikas attīstības programmā jāsamaksā 25 000 eiro.

Izmaiņas saistībā ar uzturēšanās atļauju izsniegšanu par nekustamā īpašuma iegādi stāsies spēkā šogad 1.septembrī. Koalīcijas deputāti ilgstoši nevarēja vienoties par termiņu, kad šiem likuma grozījumiem jāstājas spēkā.

Kā ziņots, Saeima pagājušā gada 31.oktobrī kā steidzamus galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Imigrācijas likumā, nosakot kvotas uzturēšanās atļauju izsniegšanai pret nekustamā īpašuma iegādi. Savukārt Valsts prezidents pērn novembrī likuma grozījumus atgrieza Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, akcentējot atsevišķu likumā veikto grozījumu pretrunīgumu.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas