Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pieaugot satraukumam par militāru apdraudējumu, iedzīvotājus joprojām vairāk satrauc ekonomiskie un sociālie riski

Visbiežāk iedzīvotāji satraukušies (atbildes „ļoti satrauc” un „drīzāk satrauc”) par ekonomisko (89%, tajā skaitā 47% - „ļoti satrauc”) un sociālo (84%, tajā skaitā 44% - „ļoti satrauc”) drošību Latvijā, secināts pēc Aizsardzības ministrijas pasūtījuma pētījumu centra „SKDS” veiktajā pētījumā „Latvijas iedzīvotāju viedoklis par valsts aizsardzības jautājumiem”.

Atbildot uz jautājumu par drošības un aizsardzības jautājumu nozīmi respondenta dzīvē, nedaudz retāk respondenti norādīja, ka viņus satrauc militārā (72%, tajā skaitā 35% - „ļoti satrauc”) un politiskā (72%, tajā skaitā 32% - „ļoti satrauc”) drošība Latvijā.

Jāpiebilst, ka sievietes biežāk nekā vīrieši atbildēja, ka jūtas satrauktas par visām minētajām jomām (sievietes: 75%-90%, vīrieši: 68%-87%). Savukārt analizējot atbildes dažādās vecuma grupās, vērojams, ka jaunieši vecumā no 17 līdz 25 gadiem retāk nekā citas grupas bija satraukušies par sarakstā minētajām jomām. 

Viedoklis par militāro drošību (valsts aizsardzību) Latvijā 

Pētījumā secināts, ka sievietēm ir lielāks satraukums par militāro drošību Latvijā. Par to ir uztraukušās 76% Latvijas sieviešu un 68% vīriešu. Savukārt šis jautājums lielākoties satrauc respondentus vecumā no 46 līdz 60 gadiem (75%), bet retāk – jauniešus vecumā no 17 līdz 25 gadiem (70%).

Visvairāk par militāro drošību ir noraizējušies respondenti ar pamatizglītību (75%). Arī 73% respondentu ar augstāko un 70% ar vidējo izglītību ir satraukušies par valsts aizsardzību.

81% latviešu un 59% citu tautību respondenti ir norādījuši, ka viņus satrauc šis jautājums.

Satraukumu par militāro drošību izrādījis 81% respondentu, kuru sarunvaloda ģimenē ir latviešu valoda. Arī 58% ģimenēs krieviski runājošo respondentu ir satraukušies par militāro drošību.

Militārā drošība satrauc 75% Latvijas pilsoņu un 57% respondentu bez Latvijas pilsonības.

Par valsts aizsardzību ir satraukušies 64% Rīgā dzīvojošo respondentu. Vidzemē militārās drošības jautājums satraucis 90% respondentu, Zemgalē – 79% un Latgalē – 74%, bet Kurzemē un Pierīgā – 70% respondentu.

Viedoklis par valsts apdraudējuma veidiem un to nozīmīgumu 

Jautāti, kuri riski Latvijai ir visaktuālākie, nozīmīgākie, visbiežāk respondenti par aktuālāko draudu atzinuši ekonomiskās krīzes (68%). Salīdzinoši bieži minēti arī militārie riski (37%), narkomānija (36%) un noziedzība (35%). Konfliktus starp dažādu tautību cilvēkiem par nozīmīgāko risku Latvijā uzskatīja 26%, dabas vai cilvēku radītas ekoloģiskās katastrofas – 21%, enerģētiskus draudus – 21%. Vēl 11% starp visaktuālākajiem riskiem nosauca terorismu, bet 9% - kiberuzbrukumus. Jāpiebilst, ka tikai 3% aptaujāto iedzīvotāju norādīja, ka Latvijā nav nekādu reālu, nozīmīgu risku.

Ja salīdzina 2008. un 2014.gadā veikto aptauju rezultātus, vērojams, ka 2014.gadā biežāk nekā pirms sešiem gadiem iedzīvotāji par nozīmīgākiem riskiem uzskatījuši militāros riskus (2008.gads: 13%, 2014.gads: 37%), konfliktus starp dažādu tautību cilvēkiem (2008.gads: 13%, 2014.gads: 26%) un enerģētiskus draudus (2008.gads: 16%, 2014.gads: 21%). Savukārt retāk nekā pirms sešiem gadiem 2014.gadā minētas ekonomiskās krīzes (2008.gads: 72%, 2014.gads: 68%), noziedzība (2008.gads: 48%, 2014.gads: 35%) un dabas vai cilvēku radītas ekoloģiskās katastrofas (2008.gads: 27%, 2014.gads: 21%). 

Vērtējums kopumā par situācijas attīstību valsts aizsardzības jomā 

Lūgti novērtēt situāciju drošības un aizsardzības jomā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 30% respondentu pauda viedokli, ka tā ir uzlabojusies („ievērojami uzlabojusies” un „uzlabojusies”), tajā skaitā 1,5% atzīmēja atbildi „ievērojami uzlabojusies”. Pretēju viedokli („ievērojami pasliktinājusies” un „pasliktinājusies”) norādīja 12% (tajā skaitā 1,3% - „ievērojami pasliktinājusies”).

Salīdzinot 2008. un 2014.gada aptaujas, jāsecina, ka 2014.gadā respondenti atzinīgāk vērtējuši pēdējā gada laikā novērotās izmaiņas Latvijas drošībā: to, ka situācija ir uzlabojusies, 2014.gadā norādīja 30%, bet 2008.gadā – 19%.

Pamatojot savu vērtējumu (šis bija tā sauktais „atvērtais” jautājums, kurā atbilžu varianti netika piedāvāti, respondenti paši formulēja savas atbildes), respondenti, kuri uzskatīja, ka situācija drošības un valsts aizsardzības jomā ir uzlabojusies, visbiežāk atbildēja, ka tas ir NATO atbalsta un klātbūtnes Latvijā dēļ (25%).

Salīdzinoši bieži iedzīvotāji minējuši, ka notiek dažādas mācības karavīriem, pieredzes apmaiņa ar citu valstu karavīriem (15%), ir plānots palielināt/ ir palielināts aizsardzības budžets (11%), tiek iepirkts/ saņemts jauns aprīkojums, ekipējums, tehnika (10%) un aizsardzības jomai kopumā no valsts puses tiek pievērsts vairāk uzmanības (9%).

Respondenti minējuši arī, ka pēdējā laikā masu medijos vairāk tiek runāts par aizsardzības jomu, izskan informācija par tās uzlabošanos (7%), nostiprinās armija, tā kļūst spējīgāka, aktīvāka (5%), Latvijai tiek sniegts ES un citu valstu atbalsts, to karaspēks atrodas Latvijā (5%) u.c. Raksturojot, kāpēc viņi uzskata, ka situācija aizsardzības jomā nav mainījusies, visbiežāk iedzīvotāji norādīja, ka Latviju nekas neapdraud, militāru notikumu nav (10%). Salīdzinoši bieži respondenti atbildēja, ka medijos trūkst informācijas par notiekošo aizsardzības jomā (8%), ka aizsardzībai trūkst finansējuma, vai tas tiek izmantots nesaimnieciski (6%), un Latvijas armijai ir nepietiekams/ slikts bruņojums, nodrošinājums (6%). Citas atbildes nosauktas retāk. Tomēr lielākā daļa respondentu nespēja minēt iemeslus, kāpēc, viņuprāt, situācija nav mainījusies (19% - neredz pārmaiņas, nekas nenotiek; 41% - grūti atbildēt).

Savukārt iedzīvotāji, kuri pauda uzskatu, ka situācija aizsardzības jomā ir pasliktinājusies, visbiežāk to pamatoja ar bailēm no Krievijas agresijas, aktivitātēm pie Baltijas robežām un ar Latvijas un Krievijas attiecību pasliktināšanos (27%).

Vēl tika minēti tādi aspekti kā finansējuma trūkums aizsardzības jomai (13%), pausts viedoklis, ka Latvijas dalība NATO un tās karavīru klātbūtne Latvijā negarantē drošību vai pat pasliktina situāciju (provocē Krieviju, liek iedzīvotājiem uztraukties) (11%), minēts, ka Latvijas armijai ir nepietiekams/ slikts bruņojums, nodrošinājums (10%). Iedzīvotāji bija arī satraukušies par situāciju Ukrainā, kas, viņuprāt, ietekmē arī Latvijas drošību (10%). Citi faktori nosaukti retāk.           

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas