Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Šopavasar tradicionālajās vietās plūdi nav gaidāmi

Siltās ziemas un plānās sniega segas dēļ šopavasar tradicionālajās vietās plūdi nav gaidāmi, aģentūra LETA uzzināja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā.

Pieturoties siltajam laikam, kopš februāra upēs ledus sega samazinās, daudzviet ledus ir ar lāsmeņiem vai uz tā ir ūdens slānis. Upēs ir sākusies ledus iešana.

Pagaidām gan vietām vēl upes klāj salīdzinoši bieza ledus kārta. Piemēram, Daugavā Baltkrievijas un Krievijas teritorijā ledus biezums ir no 21 līdz 43 centimetriem, Latvijas teritorijā - ap 28 centimetriem. Arī Lielupē vietām vēl ir 20 centimetrus biezs ledus, bet Gaujā pie Valmieras - 27 centimetru biezumā. Ņemot vērā, ka aizvadītajā ziemā bieza sniega kārta neveidojās, ūdens līmenis upēs būs atkarīgs no nokrišņu daudzuma. Tomēr arī tas nevarētu būt iemesls lieliem plūdiem, jo patlaban līmenis upēs ir zems.

Vienīgā vieta, kur Daugava varētu iziet no krastiem, ir pie Zeļķiem, Krustpils novadā, - tur varētu applūst pļavas. Taču Pļaviņām, kur tradicionāli ir jācīnās ar upes iziešanu no krastiem, šogad, visticamāk, izdosies izvairīties no plūdiem. Tos šopavasar varētu izraisīt vien ekstrēmi nokrišņi, ko sinoptiķi tuvākajā laikā neprognozē.

Straujāka ledus iešana gaidāma marta vidū.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests aģentūrai LETA pastāstīja, ka joprojām tiek monitorēta situācija Latvijas upēs, izmantojot Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datus. Patlaban upēs, kurās joprojām saglabājusies ledus sega, tā vienmērīgi kūst, un pastiprinātu plūdu draudu pagaidām nav.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas