Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Speciālisti: Invazīvo sugu problēma Latvijā kļūst arvien aktuālāka

Invazīvās svešzemju sugas (ISS) Latvijā kļūst aizvien aktuālāka problēma, un būtiska nozīme to ierobežošanai būs dažādām sabiedrības informēšanas kampaņām, secināts Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) īstenotā "Invalis" projekta sanāksmē.

Projekta pirmajā posmā līdz šim analizēta esošā situācija Latvijā ISS pārvaldības jomā, iesaistītas ieinteresētās puses nacionālajās sanāksmēs un notikusi starpreģionālā darba grupa, taču nopietnākais darbs vēl ir priekšā - politikas pasākumu uzlabošanas iespēju noteikšana un politikas pasākumu ietekmes analīze -, skaidroja ZPR sabiedrisko attiecību speciālists Juris Kālis.

"Latvijas mērķis "Invalis" projektā ir par 15% palielināt organizāciju skaitu, kas projektos strādā ar bioloģisko invāziju jautājumiem. Šo mērķi uzskatām par gana izaicinošu, jo esošajā situācijā ar finansējuma un kapacitātes trūkumu Eiropas Savienības (ES) regulā Nr.1143/2014 noteiktās funkcijas attiecīgās iestādes veic vien iespēju robežās - paralēli esošajiem pienākumiem -," pauda projekta vadītāja Evija Ērkšķe.

Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste sanāksmē norādīja, ka ISS ir aktuāla problēma arī Latvijā. No ES normatīvajos aktos iekļautajām 49 sugām Latvijā sastopamas 18 - desmit savvaļā un astoņas tirdzniecībā vai privātajās kolekcijās

"Mums zināmākais ir Sosnovska latvānis, taču savvaļā plaši sastopama arī puķu sprigane, jenotsuns un Amerikas signālvēzis," informēja Vilkaste.

Vēl piecām sugām ir potenciāls pārskatāmā nākotnē valstī ienākt. Speciālisti arī secinājuši, ka nereti sabiedrība nemaz neapzinās sugas potenciālo apdraudējumu bioloģiskajai daudzveidībai, tādēļ par tām netiek ziņots vai tās tiek mērķtiecīgi ievestas no ārzemēm.

Esošās situācijas analīzei projektā īstenotas vairākas aptaujas, analizējot esošo situāciju. Aptauju rezultāti liecina, ka sugu ierobežošanai respondenti - dažāda līmeņa iestādes - par labākajiem līdzekļiem atzinuši ne vien komunikācijas veicināšanu, bet arī naudas sodus un nodokļu atvieglojumus. Tāpat būtiski ir profilaktiski pasākumi un laicīga situācijas apzināšana, kamēr ISS nav pielāgojušās Latvijas apstākļiem.

Projektā paredzēts arī sagatavot labās prakses rokasgrāmatu par ISS pārvaldību un apsaimniekošanu ES dalībvalstīs."

Diskutējot par "Invalis" dalībvalstu pieredzi invazīvo sugu kontrolē un apkarošanā, Dabas aizsardzības pārvaldes vides inspektore Evija Andrušķeviča norādīja, ka dažu ISS iznīcināšana nav iespējama vai ir ļoti dārga, tādēļ uzsvars jāliek uz preventīviem pasākumiem, no kuriem viens no nozīmīgākajiem ir sabiedrības izglītošana. Atsevišķās valstīs lidostās izvietoti stendi, kuros skaidro, ko nedrīkst ievest vai izvest. Citviet tiek rīkotas sanāksmes ar dažādām iesaistītajām pusēm, tostarp pat laivu īpašniekiem un biškopjiem. Tāpat Andrušķeviča iepazīstināja ar Spānijas pieredzi sarkanausu bruņurupuča apkarošanā - tur tie tiek ķerti ar tīkliem, kā arī tiek apzinātas vietas, kurās šīs sugas perē olas.

Mežos, kas klāj 52% valsts teritorijas, lielākais apsaimniekotājs ir "Latvijas Valsts meži" (LVM). Visaktīvākā cīņa notiek ar latvāņiem - tie tiek iznīcināti mehāniski, ķīmiski un kombinēti, turklāt 2019.gadā paredzēts invadētās teritorijas ierobežot, savlaicīgi vācot auga sēklas. Kā atklāja LVM eksperts Mārtiņš Kalniņš, valstī ir neskaitāmas problēmvietas, kur latvāņu ierobežošana nav tik sekmīga, piemēram, īpašumos, kas robežojas ar privātām teritorijām vai meža meliorācijas sistēmu tuvumā, kur iespējama vien mehāniska ierobežošana. Tāpat mežos novērotas dažādas ISS, kas atsevišķos gadījumos ir plaši izplatītas - Kanādas elodeja, puķu sprigane, sīkziedu sprigane, krokainā roze.

"No gadījuma novērojumiem zināms, ka valsts mežos mitinās arī dažādi dzīvnieki. Šīs sugas netiek īpaši monitorētas, taču tām tiek pievērsta uzmanība. Populārākās neraksturīgās un invazīvās sugas ir milzu un Spānijas kailgliemeži, kas novēroti tuvu LVM teritorijām, kā arī daudzveidīgā sēdgliemene, rotans, Amerikas ūdeles un nutrijas," sanāksmē skaidroja LVM eksperts.

2020.gads ir pasludināts par starptautisko augu veselības gadu. Tā mērķis ir palielināt sabiedrības izpratni par augu veselības nozīmi - pasākumu kopumu, lai pasargātu augus no kaitēkļu, slimību un nezāļu postošās ietekmes, īpaši akcentējot riskus, ko rada klimata pārmaiņas un cilvēku mijiedarbība.

Projektā "Invalis" iesaistīti partneri no septiņām valstīm - Francijas, Grieķijas, Itālijas, Latvijas, Rumānijas, Portugāles un Spānijas. Projekta kopējais budžets ir 1 384 618 eiro, tostarp Eiropas reģionālās attīstības fonda līdzekļi 1 160 792 eiro.


Foto: jelgavasnovads.lv

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas