Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Spītējot briesmām, iestājās par Latviju

Otrdien Rīgā pie Brīvības pieminekļa Latvijas Kara muzejs aicina aizdegt svecītes, pieminot Latvijas Centrālās padomes 1944. gada 17. marta memorandu, ko vācu nacistu okupācijas laikā parakstīja 188 Latvijas politiķi un citi valstī pazīstami cilvēki. Tādējādi starptautiskā sabiedrība tika aicināta atzīt Latvijas Republiku, kas piepildījās 47 gadus vēlāk. 

Vēsturiskajā situācijā, kad tapa memorands, nacistu okupanti, kara zaudējumu novājināti, grasījās atkāpties. Turpretī padomju karaspēks tuvojās Latvijas robežai, kuru tas pie Šķaunes šķērsoja 1944. gada 18. jūlijā. Formāli memorandam bija adresāts – Latviešu leģiona ģenerālinspektors ģenerālis Rūdolfs Bangerskis. Taču Latvijas Centrālās padomes priekšsēdētājs Konstantīns Čakste, izplatot dokumentu ārzemēs, skaidroja, ka ģenerāļa vārds adresātā minēts tikai tāpēc, lai parakstītājiem kaut nedaudz mazinātu risku būt nacistu gestapo apcietinātiem. R.Bangerskis par memorandu gan ticis informēts, taču nav to pieņēmis. Pēc kara viņš taisnojās, ka tolaik nav vēlējies «pasliktināt latviešu cīnītāju stāvokli frontē». Pēc neveiksmēm pie Staļingradas R.Bangerskim bijis redzams, ka Vācija karā neuzvarēs, tādēļ nelicies svarīgi, vai tā Latvijas suverenitāti atzīst vai ne. 

Kara muzejs nule izdevis vēsturnieces Ievas Kvālas sastādīto bibliogrāfisko vārdnīcu «Ar parakstu par Latviju», kurā ievietotas visu 188 tā parakstītāju biogrāfijas. Tās pārlasot, atklājas, ka starp viņiem ir arī vairāk nekā divdesmit personu, kas kaut kādā mērā bija saistītas ar Jelgavu, tās apkārtni. Vairāki patrioti bija no Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas. Memorandu parakstīja rektors Pāvils Kvelde, prorektors Andrejs Teikmanis, Lauksaimniecības fakultātes dekāns Maksis Eglītis, Mežsaimniecības fakultātes dekāns Rūdolfs Markuss, Ķīmijas katedras vadītājs Alfrēds Voldemārs Tauriņš, Pēteris Delle, kas pēc kara vadīja Pārtikas rūpniecības tehnoloģijas fakultāti, pēckara profesors Vilis Skārds.   

Visu rakstu lasiet otrdienas, 17.marta, «Zemgales Ziņās»

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas