Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Stājas spēkā likumu izmaiņas par «nolikto atslēgu» principu kā izvēles iespēju

Šodien stājas spēka izmaiņas vairākos likumos, kas paredz «nolikto atslēgu» principu ieviest kā izvēles iespēju hipotekārā kredīta ņēmējam, ziņo LETA.

Izmaiņas Maksātnespējas likumā paredz no likuma svītrot normu par «nolikto atslēgu» principu, kas nozīmē, ka šī principa piemērošanai nebūs nepieciešams maksātnespējas process.

Savukārt izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredz, ka bankām jāpiedāvā klientam vairāki iespējami līgumi, tostarp viens, kas paredzētu «nolikto atslēgu» principu. Likuma grozījumi nosaka, ka kredīta devējam pēc pieprasījuma saņemšanas no patērētāja ir pienākums piedāvāt viņa izvēlei vismaz divus atšķirīgus kredīta līguma piedāvājumus, no kuriem viens paredz, ka nekustamais īpašums, kura iegādei ņemts kredīts, kalpo par pietiekamu nodrošinājumu tam, lai saistības pret kredīta devēju varētu tikt dzēstas pilnā apjomā.

Grozījumi Maksātnespējas likumā paredz izmaiņas saistībā ar fiziskās personas saistību dzēšanas plānu gadījumos, kad kreditoru prasījumu segšanai tiek novirzīti parādnieka līdzekļi vienas trešdaļas apmērā no minimālās mēnešalgas. Likumā noteikti atšķirīgi saistību dzēšanas plāna termiņi gadījumos, kad kopējo atlikušo saistību apjoms nepārsniedz 30 000 eiro, kad tas ir no 30 001 eiro līdz 150 000 eiro un kad tas pārsniedz 150 000 eiro. Šie termiņi attiecīgi ir viens gads no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, divi gadi un trīs gadi.

Maksātnespējas likumā arī noteiktas izmaiņas attiecībā uz normu par parādnieka atbrīvošanu no saistībām. Tajā cita starpā minētas saistības, kas netiek dzēstas pēc saistību dzēšanas procedūras pabeigšanas. Grozījumi paredz, ka nenoilgst tādas saistības kā prasījumi par uzturlīdzekļu samaksu, prasījumi no neatļautas darbības un prasījumi par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Krimināllikumā paredzētajiem sodiem, kā arī kompensācija par radīto kaitējumu.

Šodien stājas spēkā arī saistītie grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli un likumā par uzņēmuma ienākuma nodokli.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas