Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Strūves ģeodēziskais loks – kultūras mantojums

Eiropas kultūras mantojuma dienās šodien (Jelgavā – Ģederta Eliasa Vēstures un mākslas muzejā no pulksten 10) un rīt (Jēkabpilī) norisināsies starptautiska konference «Strūves ģeodēziskajam lokam UNESCO pasaules mantojuma sarakstā – 10», informē Elvīra Mantrova, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja.

Kā vēsta vikipēdija, Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve bija vācu astronoms, Tērbatas universitātes profesors (1818), Tērbatas observatorijas direktors (1820-1839), vēlāk Pulkovas (pie Pēterburgas) observatorijas direktors (1839-1862). Lai paglābtu no iesaukšanas Napoleona armijā, tēvs viņu 1808. gadā nosūtīja uz Vidzemes guberņu pie vecākā brāļa Kārļa Ludviga, kas strādāja par ģimnāzijas skolotāju Tērbatā. Tai pašā gadā Vilhelms Strūve uzsāka filoloģijas studijas nesen darbību atsākušajā Tērbatas universitātē, vēlāk viņš studēja matemātiku un astronomiju. 

Konferencē notiks lasījumi par Strūves ģeodēziskā loka mērījumu vēsturi, to zinātnisko un kultūras nozīmi. Tās dalībnieki stāstīs arī par šā mantojuma potenciālu tūrismā un līdzšinējo pieredzi Strūves ģeodēziskā loka popularizēšanā. Savukārt konferences praktiskajā daļā interesentiem būs iespēja vērot metodes un izmantot instrumentus, kas līdzīgi tiem, ar kuriem tika veikti Strūves ģeodēziskā loka mērījumi. Konferencē piedalīsies lektori no Latvijas, Zviedrijas, Lietuvas, Baltkrievijas un Igaunijas.

Strūves ģeodēziskais loks ir unikāla sava laika garākā un precīzākā ģeodēzisko mērījumu sistēma, vienlaikus šie mērījumi ir izcils piemērs dažādu valstu zinātnieku sadarbībai cēlu zinātnes mērķu vārdā. Strūves ģeodēziskā loka mērījumi palīdzēja noteikt pirmos precīzos zemeslodes izmērus un formu, kā arī palīdzēja Īzakam Ņūtonam pierādīt, ka Zeme nav ideāli apaļa lode, bet gan ir saplacināta starp poliem. Izceļot Strūves ģeodēziskā loka starptautisko nozīmi, 2005. gadā 34 šā loka punkti no 10 dažādām valstīm tika iekļauti UNESCO pasaules mantojuma sarakstā. No Latvijas teritorijā esošajiem Strūves ģeodēziskā loka punktiem tajā ir divi punkti, kas atrodas Jēkabpilī un Ziestukalnā (Ērgļu novadā) un ir arī valsts nozīmes kultūras pieminekļi.

Šogad aprit 10 gadu, kopš Strūves ģeodēziskais loks iekļauts UNESCO pasaules mantojuma sarakstā, arī šā gada mantojuma dienu tematika ir zīmīga: «Eiropa – kopīgs mantojums». Pašlaik ir lieliska izdevība runāt par mantojuma nozīmi plašākā kontekstā, saskatot savas vērtības mijiedarbībā un kopībā ar citu tautu kultūras mantojumu. Strūves ģeodēziskajam lokam veltītā konference ir platforma turpmākai izziņai un diskusijai par šīm vērtībām. 

Foto: Kaspars Antonevičs

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas