Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Studenti vēlas apdomāt, kas būtu jādara, ja karš sāktos tūlīt (FOTO)

Visai nepilnā auditorijā, taču nopietnā garā LLU Lauku inženieru fakultātē risinājās Aizsardzības ministrijas, Debašu kluba un sabiedriskās organizācijas LATO rīkotā diskusija par to, kā jauniešiem iesaistīties valsts aizsardzībā. Pasākumā studenti tika aicināti brīvprātīgi apgūt militāro zināšanu pamatus, lai tādējādi varētu kļūt par līderiem Zemessardzes vienībās.

Diskusija sākās ar aizsardzības ministra padomnieka Jāņa Kažociņa pieteikto sešu Bauskas un Iecavas skolēnu paraugdebati, kurā viena komanda apgalvoja, ka jauniešiem ir iespēja un vēlme iesaistīties valsts aizsardzībā, bet otra to noliedza. Skolēni, debatējot par motivāciju izvēlēties dienestu armijā, runāja par to, ka karavīru alga ir lielāka par vidējo valstī, ka viņi saņem sociālās garantijas. Skeptiķi gan to noliedza, sakot, ka jauna virsnieka alga ir zemāka par vidējo algu Rīgā. Diskutēts tika arī par jauniešu nepietiekamo fizisko sagatavotību un citiem mīnusiem, kas attur tos no izvēles par labu Zemessardzei vai profesionālajam militārajam dienestam.   

Jelgavas Zemessardzes bataljona komandieris Ilmārs Dženevs norādīja, ka viņš jauniešu debatēs maz dzirdēja par karavīru nozīmi sabiedrības un arī savas ģimenes drošībā, kas tomēr ir valsts aizsardzības sistēmas pamatideja. Viens no debatētājiem, kuri aizstāvēja apstiprinošo viedokli, Iecavas vidusskolas 8. klases skolēns Hugo Puriņš atzina, ka domā iesaistīties Jaunsardzē un ka valsts aizsardzība viņu patiesi interesē.

J.Kažociņš studentiem uzsvēra, ka Zemessardzē trūkst vada komandieru. Tādēļ arī tiek attīstīta ideja, ko šonedēļ apspriedīs Latvijas Augstskolu rektoru padomē, ka studentiem jādod vairāk iespēju brīvprātīgi apgūt militāro zināšanu pamatus, lai viņi varētu kļūt par šādiem komandieriem. J.Kažociņš piebilda, ka, jaunībā studējot filozofiju, brīvajā laikā apguvis militāro zināšanu pamatus un bijis lepns, iegūstot rezerves virsnieka pakāpi. «Sakarā ar starptautiskās situācijas saasināšanos Lietuva uz laiku ir ieviesusi obligāto militāro dienestu, Igaunijai tāds bijis vienmēr. Mēs tomēr uzskatām, ka militārais dienests ir brīvprātīgs. Iespējamā karā, ko mēdz saukt par hibrīdkaru, nebūs nepieciešams daudz karavīru. Mums ir vajadzīga stipra militārā rezerve un Zemessardze,» sacīja J.Kažociņš.  

LLU Tehniskās fakultātes students Jānis Gudjānis «Ziņām» sacīja, ka pasākumā gribējis uzzināt, kā patriotiskiem pilsoņiem rīkoties, ja karš sāktos šodien. «Es neesmu Zemessardzē, taču domāju, kas man būtu jādara saistībā ar civilo aizsardzību,» teica students. Savukārt 6. vidusskolas skolēns Vladislavs Kļaviņš jau kopš bērnības vēlējies būt Latvijas armijas karavīrs, tāpat kā bijis viņa tēvs. «Skolā mēs par šiem smalkajiem jautājumiem nediskutējam. Visi grib mieru, bet saprot, ka pasaulē ir arī karš,» teica V.Kļaviņš. 

Aizsardzības ministrija informē, ka līdzīgas debates tiek rīkotas arī citviet. To mērķis ir pārrunāt jauniešu iespējas un motivāciju iesaistīties valsts aizstāvēšanā, kas ir svarīgi jaunas valsts aizsardzības koncepcijas redakcijas izstrādē. Saskaņā ar Nacionālās drošības likumu katra sasaukuma Saeima līdz sava otrā darbības gada 1. oktobrim apstiprina jaunu valsts aizsardzības koncepciju. Tagadējai 12. Saeimai šis ir otrais darbības gads. 

Foto: Raitis Puriņš

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas