Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Svētdien Rīgā piketēs pret Krievijas karaspēka ievešanu Ukrainā

Lai iestātos pret Krievijas parlamenta 1.marta lēmumu atļaut Krievijai ievest savu karaspēku Ukrainā, svētdien, 2.martā, plkst.16 tiks organizēts pikets pie Krievijas vēstniecības Rīgā, aģentūru LETA informēja Latvijas ukraiņu kongresa pārstāve Tatjana Lazda.

Pasākumā aicināts piedalīties ikviens Latvijas iedzīvotājs. Akcijas mērķis ir nosodīt Krievijas darbības, kas veicina situācijas destabilizāciju Ukrainā, rada draudus Ukrainas teritoriālajai vienotībai, apdraud Ukrainas suverenitāti un provocē uz bruņotu konfliktu. "Mēs nedrīkstam pieļaut karu Eiropā!" uzsver piketa organizētāji.

Pēc nesenajiem notikumiem Kijevā, kuru rezultātā Ukrainas parlaments lēma par Viktora Janukoviča atstādināšanu no prezidenta amata un ierosināja pret viņu kriminālizmeklēšanu par nodarītajiem noziegumiem, arvien saasinās situācija Krimā, kur saskaņā ar nomas līgumu atrodas Krievijas Melnās jūras kara flote. Vietējā Krimas vara joprojām atzīst Janukoviču kā prezidentu un ir lūgusi Krievijas prezidenta Vladimira Putina palīdzību "miera nodrošināšanā", teikts Latvijas ukraiņu kongresa paziņojumā.

Tā rezultātā Krimu jau kontrolē bruņoti kaujinieki un virs ēkām tiek pacelti Krievijas karogi, norāda biedrība, kas izveidojušos situāciju raksturo kā ļoti bīstamu. Vairāki eksperti esot izteikuši bažas, ka tiek provocēts pilsoņu karš. Ukrainas valdība, kura nav ieinteresēta konflikta tālākā attīstībā, ir aicinājusi Krieviju atsaukt kaujiniekus un nesaasināt situāciju, taču tam neesot rezultātiem. Krimā dzīvo aptuveni 60% krievu, 24% ukraiņu un 12% Krimas tatāru, kas tika iznīcināti PSRS režīma laikā, norāda biedrība.

"Atcerēsimies, ka 2008.gadā Krievija attaisnoja karadarbību Gruzijā ar "Krievijas pilsoņu aizstāvēšanu". Tādu pašu lozungu Krievija izmanto arī šodien Ukrainā. Arī toreiz neviens neticēja, ka notiks karš. Nepieļausim notikumu atkārtošanos!" uzsver Lazda.

Kā ziņots, Latvija stingri iestājas par Ukrainas teritoriālo integritāti un uzskata, ka jebkuri soļi, kas vērsti uz Ukrainas sabiedrības šķelšanu un valsts teritoriālās integritātes apšaubīšanu, ir kategoriski nosodāmi, teikts Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa, Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas (V), Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) un ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (RP) kopīgā paziņojumā.

Jau vēstīts, ka Krievijas parlamenta augšpalāta sestdien apstiprināja prezidenta Putina lūgumu atļaut izmantot Krievijas karaspēku Ukrainas teritorijā.

Kremlis paziņojis, ka Putins vēl nav izlēmis nosūtīt karavīrus uz Ukrainu, lai arī tam gūts parlamenta augšpalātas atbalsts.

Tikmēr Ukrainas partijas UDAR līderis Vitālijs Kļičko pieprasījis denonsēt līgumu par Krievijas Melnās jūras flotes atrašanos Krimā un izsludināt vispārēju mobilizāciju. Kļičko vērsies pie prezidenta pienākumu izpildītāja Oleksandra Turčinova ar prasību steidzami nosūtīt ANO lūgumu nekavējoties sasaukt ANO Drošības padomes sēdi sakarā ar Krievijas agresiju pret Ukrainu.

Krima ir Ukrainas autonomā republika. Krievijai Krimas pilsētā Sevastopolē ir jūras spēku bāze, un vienošanās par šo bāzi paredz, ka Krievijas personāls nedrīkst bez Ukrainas piekrišanas izvest savu militāro bruņojumu vai transportlīdzekļus ārpus bāzes.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas