Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Tērvetes novada vadība cieš neveiksmi, cenšoties izsolīt no valsts pārņemtas pamestas būves

Meklējot risinājumus no valsts pārņemtu pamestu ēku apsaimniekošanai, Tērvetes novada vadība vēlējusies trīs no tām izsolīt ieinteresētiem uzņēmējiem, tomēr normatīvi šādu rīcību aizliedz, tādējādi paredzot novērst "pašvaldību iedzīvošanos uz valsts rēķina".

Tērvetes novada domes priekšsēdētāja Dace Reinika ("Mūsu mājas ir te", LZS) intervijā aģentūrai LETA gan skaidroja, ka novadā ir daži no valsts pārņemti īpašumi, kas ir pamesti, taču nav tādā stāvoklī, ka būtu nojaucami, un tādas ir, piemēram, trīs saimnieciskās būves no valsts pārņemtā rehabilitācijas centra īpašumos - veco staļļu ēka, sarkanā ķieģeļu klēts un katlumāja. Pašvaldības funkcijām tās nav vajadzīgas, savukārt uzņēmēji par tām izrādījuši interesi. Vienlaikus pašvaldība šīs būves atsavināt izsolē nedrīkst.

"Te ir problēma ar normatīvu prasībām. Savā laikā Ministru kabinets ar rīkojumu nodeva pašvaldībai nekustamo īpašumu, kas bija saistīts ar rehabilitācijas centra "Tērvete" darbības nodrošināšanu. Īpašuma ir ļoti daudz - palīgēkas, šķūnīši, kūtiņas, nerunājot par galveno ēku, kura joprojām pilda savas funkcijas," uzskaitīja Reinika.

Viņa turpināja, ka "MK rīkojumā ir ierakstīts - ja pašvaldībai savām funkcijām šis īpašums nav nepieciešams, tad tas ir jāatdod atpakaļ valstij. Šeit veidojas absurds. No vienas puses, valsts atsakās un atdod, no otras puses, liek dot atpakaļ, liedzot pašvaldībai iespēju ar īpašumu rīkoties citādi. Šajā gadījumā tā tas ir ar pamestajiem staļļiem, klēti un katlumāju".

Pašvaldība nolēmusi atdalīt minētos trīs nekustamos īpašumus no visa kopējā īpašuma, ar domes lēmumu tos nodot atpakaļ valstij, kas savukārt tālāk tos izsolīs, skaidroja Reinika, paužot cerību, ka līdz valsts rīkotajai izsolei uzņēmēju interese nebūs zudusi.

Taču attiecībā uz vienu no īpašumiem pat šis uzdevums sagādājot grūtības. Kā skaidroja Reinika, pamestajai katlumājai ir noteikts Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) liegums, jo ēka atrodas varbūtējā senkapu teritorijā, un normatīvā rakstīts, ka īpašumu nevar atdalīt, ja tas apdraud senkapu teritoriju.

Patlaban pašvaldība gaida VKPAI izvērtējumu. Reinika prognozē, ka gadījumā, ja VKPAI atteiks ēkas atdalīšanu, pašvaldība īstenos alternatīvu plānu. "Tad divus īpašumus, kas ir veco staļļu ēka un sarkanā klēts, un šo katlumājas ēku laidīsim nomas izsolē. Pēc normatīviem, pārdot mēs to nevaram, bet iznomāt varam," skaidroja Reinika.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas